Ko attiecībā uz jaunāku koku ciršanu lēmusi tiesa, būs zināms tikai aprīlī

Latvijas Kokrūpniecības federācija Viceprezidents Kristaps Klauss tiesas sēdē norādīja, ka Latvijas meža nozares produktu eksports pērn veidoja 17% no Latvijas preču eksporta. Viņš informē, ka jau tagad Latvijā bija un ir stingrāki nosacījumi koku ciršanai, salīdzinot ar Igauniju, Zviedriju un Somiju.

Tiesu debatēs iesniedzēji atkārtoti uzsvēra, ka būtiski ir saglabāt mežos dabas daudzveidību, jo tā ir nepieciešama ekosistēmu stabilitātei un klimata pārmaiņu regulēšanai, arī tautsaimniecībai, cilvēku veselībai un labsajūta.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiek vērtēts ST.

Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, jo grib saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem.

Vides organizācijas uzskata, ka nav izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars. Pašlaik šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas. Arvien jaunāku koku ciršana ietekmēs gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinās mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot cilvēku kopīgo dzīves vidi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus norāda, ka saskaņā ar Meža likumā noteikto definīciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Taču gan šie konkrētie grozījumi, gan Latvijas meža apsaimniekošanas politika kopumā attiecas pret dabas daudzveidības saglabāšanu kā kādu ārēju faktoru, kaut ko, par ko būtu jādomā citiem, nevis meža politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem. Tā rezultātā meži tiek noplicināti, zaudējot bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī noturību, uzskata Ķerus.

Tiesas procesa laikā tiks uzklausītas dažādas iesaistītās puses - gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas. Tiesas sēdes būs vērojams tiešsaistē Satversmes tiesas "YouTube" platformā.

Prasību ST iesniedza Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība "Zaļā Brīvība" un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs "Cobalt", kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu "pro bono" jeb bez maksas. Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds.