Krievijas pilsoņi Latvijā saņem pirmos izbraukšanas rīkojumus

© Dāvis Ūlands/F64

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izdevusi pirmos trīs izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un nav iesnieguši nekādus dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai Latvijā.

Kopumā 1016 Krievijas pilsoņiem lūgts sniegt skaidrojumu par iemesliem, kāpēc viņi nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī, kā arī lūgts sniegt informāciju par plānoto izceļošanas datumu, ja šiem Krievijas pilsoņiem vairs nav pamata uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Patlaban tiek apkopotas saņemtās atbildes uz izsūtītajām vēstulēm. Kā uzsver PMLP, pārvalde izvērtē personu sniegtos paskaidrojumus un, ja konstatē, ka šiem cilvēkiem ir likumīgs pamats tomēr izsniegt uzturēšanās atļauju un pamatots iemesls, kāpēc tas nav izdarīts laikus, tad tomēr atļauj iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Par tiem, kuri nav snieguši atbildes uz PMLP vēstulēm, ir tikusi informēta Valsts robežsardze, kas pārbaudīs, vai šīs personas vispār atrodas Latvijā.

Pārējos gadījumos personām tiek izsniegts izbraukšanas rīkojums ar 30 dienu izbraukšanas termiņu, atzīmē PMLP. Ja persona pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas 30 dienu laikā nav izceļojusi, tad tiek pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, ko izpilda Valsts robežsardze.

Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.

Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023.gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.

Jau ziņots, ka 3.janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecās tikai uz personām, kuras līdz pērnā gada 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.

Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.

Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.

Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais