“Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Grigulis atkāpjas no amata

AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atkāpies no amata, informēja uzņēmumā.

"Katrs PV darbinieks atbildīgi un ar augstu pašatdevi pildīja pienākumus, sadarbojās gan uzņēmumā, gan ar citiem nozares dalībniekiem, ieviešot un īstenojot risku mazināšanas plānu, kad plāns ir veiksmīgi ieviests, es nolēmu mazināt publisko spiedienu un atkāpties no valdes priekšsēdētāja amata," skaidro Grigulis.

Vienlaikus viņš norāda, ka vilcienu krīze Latvijā ir pārvarēta.

"Krīze ir pārvarēta. Tomēr šī rīta incidents rāda, ka mēs nevaram mazināt modrību, katram darbiniekam no konduktora līdz valdes loceklim jārīkojas precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību. Transporta nozarē nemainīgi saglabāsies dažāda rakstura incidenti un tikai no saskaņotas darbības ik dienu, stundu, minūti, ir atkarīgs vai atrisinām to labākajā veidā," pauž Grigulis.

Viņš arī piebilst, ka priekšā vēl ir izaicinājumi - gan uzbūvēt jauno remonta centru, pieņemt atlikušos Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" vilcienus, ieviest starptautiskus pārvadājumus, gan ieviest kustības intervālgrafiku.

Savukārt PV pagaidu padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs norāda, ka uzņēmuma darbība un tā stabilitāte attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, nav traucēta.

Uzņēmuma padome tuvākajā laikā pieņems lēmumu par tālākām rīcībām attiecībā uz valdes priekšsēdētāja vakanto vietu.

Grigulis PV valdes priekšsēdētāja amatā strādāja no 2017.gada 16.oktobra.

Darbu kompānijas valdē turpina Aldis Daugavvanags un Raitis Nešpors.

Savukārt ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot to, vai Grigulim kāds lika atkāpties vai tas ir viņa lēmums, sacīja, ka jautājumi par valdes locekļiem lielās kapitālsabiedrībās ir padomes kompetencē.

"Es vēlos pieturēties pie principa, ka ministrija - kapitāldaļu turētājs, arī ministrijas politiskā vadība primāri strādā ar uzņēmuma padomi. Tas ir kā stratēģiskais ietvars," sacīja ministrs.

LETA jau rakstīja, ka 2023.gada decembra vidū "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Šobrīd "Pasažieru vilcienam" ir nodoti 17 vilcieni, taču visi 32 vilcieni ir jāpiegādā līdz šā gada vasaras vidum.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.