Turpinās diskusijas par divu veidu cietumu sistēmas ieviešanu

© Kaspars Krafts / F64

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās valdības virzītos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu un citas izmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildes regulējumā.

Pašlaik Latvijā pastāv četri brīvības atņemšanas iestāžu veidi - slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, atklātie cietumi un audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem. Atbilstoši kodeksā noteiktajam ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš trīs veidu cietumos, kuros kopā ir piecas soda izciešanas režīma pakāpes.

Tā kā, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga, situāciju ir nepieciešams risināt, pārejot uz divu veidu cietumu sistēmu, uzskata Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji.

Tiek plānots, ka pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu - slēgtajiem cietumiem un atklātajiem cietumiem - notiks šogad.

TM norāda, ka ar plānotajiem grozījumiem netiks pasliktināts to notiesāto tiesību apjoms, kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim sodu izcietīs daļēji slēgtajos cietumos. Tāpat arī notiesātajiem slēgtajā cietumā netiks samazināts tiesību apjoms. Pēc grozījumu spēkā stāšanās brīvības atņemšanas soda izpilde pilngadīgajiem tiks izpildīta pavisam citā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kuru nav iespējams un nedrīkst salīdzināt ar pašlaik pastāvošo trīs cietumu veidu sistēmu. Pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu paredzēta un attiecināma uz brīvības atņemšanas iestādēm, kur sodu izcieš pilngadīgas personas.

TM skatījumā tādējādi nevar salīdzināt pašreizējos slēgtos cietumus un slēgtos cietumus pēc projekta spēkā stāšanās. Vienlaikus likumprojektā paredzētās pārejas uz jaunu brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu notiesātajiem, kas ir pilngadīgi, rezultātā netiks samazināts notiesāto tiesību apjoms.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais