Palielinoties nelegālajai imigrācijai, atkal pastiprinās drošību uz robežas ar Baltkrieviju

© Dmitrijs Suļžics / F64

Atjaunojoties nelegālo migrantu plūsmai, Iekšlietu ministrija (IeM) rosina tuvākajā laikā Latvijas un Baltkrievijas pierobežā atjaunot pastiprinātu robežapsardzības režīmu, liecina IeM sagatavotais rīkojuma projekts.

Pastiprinātu robežapsardzības režīmu plānots noteikt no 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim.

Ziemas mēnešos Baltkrievijas atbalstītā migrantu plūsma uz Latviju apsīka, tāpēc pēc 2024. gada 10. februāra pastiprinātais robežapsardzības režīms vairs netika pagarināts. Tomēr tagad atkal vērojama nelegālās migrācijas spiediena atjaunošanās, tāpēc Valsts robežsardze aicina atjaunot pastiprinātu robežas apsardzību.

"Valstij ir pienākums gādāt par savu drošību jebkuros apstākļos, un attiecībā uz valsts drošības aizsardzību būtu piemērojams piesardzības princips," rīkojumu pamato IeM.

Pastiprinātu robežapsardzības režīmu plānots atjaunot Ludzas novadā (Briģu, Ciblas, Cirmas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu, Rundēnu un Zaļesjes pagastos un Ludzas un Zilupes pilsētās), Krāslavas novadā (Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastos un Krāslavā), Augšdaugavas novadā (Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastos), Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Rīkojums uzdos Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas un Baltkrievijas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Latvijā

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais