Šogad janvārī piešķirtas par 200 uzturēšanās atļaujām ar tiesībām uz nodarbinātību vairāk nekā pērn, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
Briede atzīmēja, ka janvāris parasti ir "klusais mēnesis", kad nav nepieciešams piesaistīt ārvalstniekus. Vajadzība kļūst lielāka, iestājoties sezonai, kad vajadzīgi sezonas darbinieki, teica PMLP pārstāve, norādot, ka, visticamāk, šogad tendence ar ārzemnieku piesaisti būs augšupejoša.
Vienlaikus pēc Briedes vārdiem, pagājušais gads ir bijis vienmērīgs, pārvalde ir izsniegusi mazliet mazāk nekā 2022.gadā uzturēšanās atļaujas ar tiesībām uz nodarbinātību. PMLP to skaidro, ka Ukrainas civiliedzīvotāji aizpilda brīvo vakanču vietas un nav bijusi vajadzības aicināt citus ārzemniekus.
Patlaban galvenās izcelsmes valstis ārvalstu nodarbinātajiem ir Uzbekistāna, Baltkrievija, Ukraina un Indija. Briede akcentēja, ka Latvijā saglabājas ieceļošana no Krievijas, jo nevarot liegt izsniegt uzturēšanās atļaujas augsti kvalificētiem speciālistiem, jo to nosaka Eiropas Savienības direktīva.
Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) vaicāja, vai PMLP redzeslokā nonāk arī ES dalībvalstu pilsoņi. Piemēram, Pakistānas pilsonis, kas ir aizbraucis strādāt uz Poliju, bet Polijas darba devējs viņu nosūta strādāt Latvijā, vai šāda persona Latvijā saņem uzturēšanās atļauju, vai iebrauc Latvijā kā Polijas darbinieks, interesējās Kūtris.
Briede atbildēja, ka ES pilsoņi visbiežāk reģistrējas, kad ir nepieciešams personas kods. Sākotnēji Pakistānas pilsonis iebrauc Latvijā kā Polijas darba devēja nosūtīts darbinieks un darba devējam par to ir jāinformē Darba inspekcija. Taču, ja šīs personas uzturēšanās Latvijā pārsniedz trīs mēnešus, tad viņam obligāti jāsaņem uzturēšanās atļauja.
Arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Indra Leonova atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā pieaug ārvalstu darbaspēks. Leonova uzsvēra, ka ES atvērtā darba tirgus apstākļos potenciāli Latvijas uzņēmumiem ir pieejams viss ES darbaspēks.
Latvijā 2023.gadā viesstrādnieki no trešajām valstīm bija nepilni 19 tūkstoši, norādīja EM pārstāve.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz tiesības PMLP pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvi.
Valdība no savas puses atbalstījusi grozījumus noteikumos par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu, kas paredz noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī.