Rinkēvičs par robežas stiprināšanu: Vienā otrā novadā ir bažas, ka nomīnēs visus tiltus un pārraks visus ceļus, taču tik briesmīgi nebūs

Militārās infrastruktūras izveide uz austrumu robežas ir daļa no Latvijas drošības stiprināšanas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Ministru kabinets otrdien, 5.martā, apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro.

Valsts prezidents žurnālistiem norādīja, ka viņš pilnībā atbalsta valdības lēmumu. Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka tas ir tikai sākums, pēc pirmajiem darbiem sekos nākamie lēmumi un darbības. Viņa ieskatā Ministru kabinets ir rīkojies atbildīgi, atrodot finanšu līdzekļus.

Rinkēvičs akcentēja, ka robežas militārā stiprināšana jākoordinē ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar Poliju un Somiju. Viņaprāt, būtiski, ka ne tikai tiek būvēts žogs, bet Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir ķērušies arī pie infrastruktūras stiprināšanas.

"Būtiski ir komunicēt ar iedzīvotājiem. Vienā otrā novadā ir bažas, ka nomīnēs visus tiltus un pārraks visus ceļus, taču tik briesmīgi arī nebūs. Domāju, ka AM un NBS speciālisti zina, ko viņi dara. Mēs esam NATO dalībvalsts, jā, mūs sargā sabiedrotie, taču arī mēs paši stiprinām savu drošību," sacīja Valsts prezidents.

Arī Siliņa aicināja iedzīvotājus nesatraukties, jo šie darbi ir jāizdara, lai padarītu Latviju kā NATO dalībvalsti daudz stiprāku. Ministru prezidente norādīja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības ārējās robežas, tāpēc ir svarīgi, lai valsts ieguldītu finansējumu savu mājasdarbu pildīšanai.

"Pirms mēs kaut ko prasām no citiem, mums pašiem ir jāizdara darāmie darbi. Visām Baltijas valstīm ir vienota nostāja robežas stiprināšanas jautājumā. Katrā valstī mazliet atšķirsies lietas, ko konkrēti katra valsts darba, bet Latvija, Lietuva un Igaunija rīkosies līdzīgi jau tuvākajā laikā," sacīja Ministru prezidente.

LETA jau rakstīja, ka Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas, sensorus.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro. Ņemot vērā valdības lēmumu, jau sākot ar šodienu uz robežpunktiem Pāterniekos, Terehovā un Grebņevā tiks aizvesti betona bloki. Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.

Tāpat ziņots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem. Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.

Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.