Latvijas teritorija ar katru gadu kļūst arvien mazāka; vai pamats satraukumam?

Latvijā ziemas kļūst arvien siltākas un jūra vairs neaizsalst. Tas nozīmē, ka nav ledus, kas aizsargātu krastu no viļņiem un vēja. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc gandrīz katru gadu dzirdam Kurzemes piekrastes iedzīvotāju neapmierinātību - viņu piekrastes zemes gabali paliek arvien mazāki, vēsta "rus.lsm.lv".

Zemnieku saimniecības "Zītari" saimniece Anna Jūrkalnē dzīvo kopš 1980. gada. Viņa saka, ka cīnījusies ar dažādām metodēm. Rakstīja projektus, kas palīdzētu samazināt vēja spēku, taču nekas neizdevās. Šogad pie mobilajām vasarnīcām noslīdējuši vairāki metri zemes. “Kamēr esam šeit, "aizgājuši" jau 70 metri zemes. Šis galds ir liecinieks, agrāk tas stāvēja 50 metrus no jūras. Un mēs visu laiku maksājam vienus un tos pašus nodokļus. Neviens neko nepārskaita,” viņa saka.

Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis kartē vienu pēc otras rāda vietas, kuras jau jūra ir ieņēmusi. Taču līdz šim neviens no iedzīvotājiem nav mēģinājis atkārtoti mērīt zemi. Iemesls ir birokrātija. Un zemes nodoklis nav liels. "Es domāju, ka tas ir jādara. Ja paskatās kadastra kartē, tad pašpārvaldes robeža ir gandrīz gar ūdeni. Cilvēks katru centu skaita. Bet es uzskatu, ka, ja atkal būs jāmēra, tad par valsts līdzekļiem. Cilvēks nav vainīgs pie tā, ko dara daba,” komentē Reķis.

Tagad Latvijas teritorija ir 64 589 kvadrātkilometri. Vai tā kļūst mazāka? Apstiprinoši atbild ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis. Un tas notiek krasta erozijas dēļ - galvenokārt Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes piekrastē.

"Jā, ir arī vietas, kur jūra gluži pretēji atdod zemi, bet tas notiek daudz lēnāk. Ja Kurzemē cilvēki jūt, ka viņu zemes platība kļūst mazāka, tad kopējā kontekstā tas nav dramatiski. Vidēji mēs zaudējam divus metrus gadā."

Pēc Jāņa Lapinska domām, klimata pārmaiņas šo procesu paātrinās: "Arvien vairāk būs vietu, kur būs manāma erozija. Kā tagad Jūrkalnē vai Šķēdē. Teritorijas platība, iespējams, būs jāmaina pēc dažām desmitgadēm."