Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.
Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.
Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.
"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.
Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupā līdzdarbojas vairāk nekā 70 zemnieku saimniecības. Kuldīgas lauksaimnieki iestājas par taisnīgu valsts attieksmi pret lauksaimniekiem, jo pēdējos gados to situācija globālu, vietēju un laika apstākļu dēļ ir būtiski pasliktinājusies.
"Eiropas zaļais kurss ir sarežģīts, birokrātisks un dārgs, un tā izpilde prasa lielas darba un finanšu investīcijas zemniekiem. Līdzmaksājumu politika vēl joprojām ir viena no nedraudzīgākajām Eiropā. Tāpat valsts vāji īsteno protekcionisma politiku, ko, neskatoties uz aizliegumu, gudrā veidā dara visas citas ES valstis," atzīmēts lauksaimnieku paziņojumā.
Vēstulē februāra beigās atbalsta grupa aicina aktīvi strādāt pie Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, lai sākot ar 2025.gadu Latvijas lauksaimnieki saņemtu tiešmaksājumus ne mazāk kā vidējais tiešmaksājums ir citās Eiropas valstīs.
Lauksaimnieki arī aicina aizliegt Krievijas un Baltkrievijas preču importu Latvijā un aktīvāk iestāties pret šo valstu preču importu ES.
Tāpat lauksaimnieki prasa mainīt nosacījumus, lai "Altum" konkrēta veida aizdevumu varētu saņemt arī tās saimniecības, kuras 2023.gadā ir saskarušās ar nelabvēlīgo laika apstākļu radīto ražas kritumu.
Kuldīgas lauksaimnieki aicina nelikt saimniecībām pieradīt moderno/precīzo tehnoloģiju lietošanu saimnieciskajā darbībā, bet, ja viņu īpašumā ir šādas iekārtas, tad pieņemt, ka tās tiek izmantotas saimniecības vajadzībām.
Atbalsta grupa arī aicina izveidot valsts attīstības banku, kura veicinātu kreditēšanu reģionos, kā arī pēc iespējas ātrāk sākt darbu pievienotās vērtības likmes samazināšanai vietējiem svaigas pārtikas produktiem.
Lauksaimnieki iestājas arī par lauku ceļu sakārtošanu, dalītā īpašuma izbeigšanu ražošanas uzņēmumu teritorijās, valsts dzīvo resursu pārvaldības stratēģijas tapšanu un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu.
