Robežsardzes priekšnieks brīdina par situāciju uz Latvijas robežas

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pēdējās dienās pārkāpumu skaits, kurus fiksē Valsts robežsardze, palielinās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

"Par mierīgu varēja saukt janvāri, februāra sākumu, pēdējās dienas liecina, ka atkal pārkāpumu skaits ir ar pieaugošu tendenci. Februārī bija 75 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, martā ir jau 46, un tas ir tikai mēneša sākums," klāstīja Pujāts.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā pārkāpumu skaita palielināšanos, tiks aktualizēts jautājums par pastiprinātā robežapsardzības režīma atjaunošanu.

Runājot par robežas infrastruktūru, Pujāts pauda aizdomas, ka tās bojāšanu "tiešā veidā veic pretējās puses dienesta amatpersonas".

"Ir redzams, ka tā nav tikai pašu pārkāpēju iniciatīva," viņš turpināja.

Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz šī gada 10. februārim vairākās administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu noteiktais pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms Baltkrievijas pierobežā no šā gada 11. februāra vairs netika turpināts, taču Silenes robežšķērsošanas vietas darbība netika atjaunota.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais