Satiksmes ministrija (SM) plāno izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei, lai Latvijā ierobežotu telefonkrāpniecības riskus, apstiprina SM pārstāvji.
SM ir lūgusi un saņēmusi informāciju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un telekomunikāciju operatoriem SIA "Tele2", SIA "Latvijas mobilais telefons", SIA "Bite Latvija" un SIA "Tet" par jau ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem telefonkrāpniecības ierobežošanai.
Vienlaikus ministrija ir saņēmusi priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei un informāciju par citu valstu labāko praksi telefonkrāpniecības apkarošanā.
Patlaban SM izvērtē saņemto informāciju, lai izstrādātu priekšlikumus par normatīvajos aktos veicamajiem papildinājumiem, tostarp balstoties uz citu valstu labās prakses piemēriem telefonkrāpniecības ierobežošanai.
Jau ziņots, ka Latvijas četrās lielākajās bankās pērn konstatēti 3140 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 579 011 eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits pieauga par 41,1%, izkrāptajai summai pieaugot par 88,4%.
Tajā pašā laikā 2023.gadā ir izdevies novērst 5260 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 340 364 eiro.
Iepriekš "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs aģentūrai LETA pauda, ka kiberuzbrukumu ziņā nav vērojams milzīgs pieaugums, tomēr kiberincidentu radītais kaitējums ir jūtami augošs.
Viņš norādīja uz risinājumiem, kas ir ieviesti Lietuvā, piemēram, fiksētā tīkla numuru izsaukumu bloķēšana, ja izsaukums tiek veikts no ārvalstu operatora tīkla.
Viņš uzsvēra, ka lielākā prioritāte būtu tādiem krāpniecības apkarošanas pasākumiem, kas ļauj novērst krāpniecību, nevis tikai palīdz izmeklēt jau notikušās krāpniecības gadījumus.
"Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par tādu pašu prettelefonkrāpniecības risinājumu ieviešanu kā Lietuvā, "Bite" varēs ieviest šos risinājumus praksē salīdzinoši īsā laikā," pauda Mickevičs.
