Uz laiku slēgta viena no Gaujas Nacionālā parka takām

© f64.lv, Ketija Keita Krastiņa

Gaujas Nacionālā parka Līču-Laņģu klinšu takā ir konstatēti smilšakmens nogruvumi, kas sabojājuši takas infrastruktūru un ir bīstami takas apmeklētājiem, tādēļ drošības apsvērumu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) taku uz laiku slēdz, informē DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

DAP aicina apmeklētājus ievērot piesardzību un norobežojumus, neriskējot ar savu veselību.

Kamēr DAP izvērtēs bīstamības situāciju un salabos bojāto infrastruktūru Līču-Laņģu klinšu takā, dabas tūristi aicināti pavasarīgām pastaigām izvēlēties citas tuvumā esošās Gaujas Nacionālā parka dabas takas ar krāšņiem smilšakmens atsegumiem, piemēram, Sietiņiezi, Ērgļu klintis un Zvārtes iezi.

Savukārt jaunu galamērķu izvēli atvieglos DAP izveidotā un uzturētā mobilā lietotne "Dabas tūrisms", kā arī tīmekļvietne "www.tiekamiesdaba.lv", kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā. Šajā lietotnē ir apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi - dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Līču-Ļaņģu klinšu taka ir viena no populārākajām dabas takām Gaujas Nacionālajā parkā. Baudot takas daudzveidīgos smilšakmens atsegumus, 2023.gadā to apmeklējuši vairāk nekā 16 000 cilvēku.

Līču-Laņģu klintis ir teju sešus kilometrus garās takas ievērojamākais apskates objekts. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām devona laika klinšu sistēmām Latvijā, uz kurām aug vairākas retas augu sugas. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 metrus augsts un apmēram 200 metrus plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 metriem augstas.

Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzi avoti un to radītās alas. Dabas takā ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas, taču brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas apmeklēšanai.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais