"Cert.lv": Kiberuzbrukumu raksturs Latvijā kļūst viļņveidīgs

© pexels.com

Latvijā kiberdrošības draudu līmenis kopš 2022.gada tiek vērtēts kā augsts, taču kiberuzbrukumu raksturs kļūst viļņveidīgs, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2022.gada kiberdrošības draudu līmenis tiek vērtēts kā augsts, un tāds tas saglabājās arī pagājušajā gadā, taču, lai gan bija daudz izaicināju, situācija bija stabilāka.

Teivāns arī atzīmēja, ka gan privātais, gan publiskais sektors ir pielāgojies un spēj adekvāti šiem izaicinājumiem pretstāvēt.

"Lai arī uzbrukumi savā izsmalcinātībā ir pat bijuši labāki nekā Krievijas agresijas sākumā, mēs kā valsts esam ļoti cienījami tiem pretstāvējuši," teica "Cert.lv" vadītājas vietnieks, piebilstot, ka iedzīvotāji, visticamāk, nav izjutuši šo kiberuzbrukumu ietekmi.

Tāpat Teivāns atzīmēja, ka aktuālā temperatūra kibertelpā saglabājas karsta, bet kontrolēta.

Viņš arī minēja, ka kiberuzbrukumu raksturs kļūst viļņveidīgs, proti, kiberuzbrucēji, īpaši tie, kas ir citu valstu atbalstīti, konstatējot, ka ir spēja pretstāvēt uzbrukumiem, tos īsteno periodiski, reaģējot uz konkrētiem notikumiem, kā arī tad, kad ir laiks pievērsties, jo arī kiberuzbrucēju pusē resursi nav neierobežoti.

Teivāns norādīja, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir kiberuzbrukumu mērķa valstu augšgalā nepārtraukti, īpaši to, kuru izcelsme ir Krievija.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais