Rīgas pilsētas tiesa šodien pilnībā attaisnoja bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) krimināllietā par valsts amatpersonas bezdarbību, skaidro tiesa.
Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Viņķeli apsūdzēja pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Apsūdzība Viņķelei celta par to, ka viņa nenodrošināja Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Prokuratūra norāda, ka Viņķele zināja par iespējamo Covid-19 vakcīnu pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu. Viņai bijis pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, izstrādāt minēto stratēģiju.
Kā uzskata prokuratūra, neizstrādājot stratēģiju, Viņķele neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties "Pfizer/Biontech" ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija nolēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās ES valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Kariņš pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un pašlaik Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kura vēl turpina tiesāties par šo sodu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2021.gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.