Kamēr igauņi jau sākuši būvēt betona dzotus 600 m intervālos, bet mūsu virspavēlnieks ar savu draugu ierēdņu "armiju" izliekas par beigtām zivīm, ir priekšlikums Latvijas robežas militāro nocietinājumu būvi pārņemt tautai un sabiedrībai pašai, sociālajā vietnē "Facebook" raksta Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Viņš rosina 400 km garo robežu gar Baltkrieviju sadalīt mazos posmos un par katru no tiem atbildētu konkrēta Latvijas pilsēta, rajons, organizācija vai privātā kompānija. Pēc A. Hermaņa aprēķiniem aptuveni 1000 cilvēku varētu uzņemties šopavasar aprīkot 1 km garu robežas posmu, lai iebrucējiem būtu maksimāli grūti tikt tam cauri.
"Tranšeju rakšanu un betona dzotu izbūvi mēs, tauta, varētu uzņemties paši. Tā varētu kļūt par lielo Vislatvijas šī pavasara talku. Kas turklāt pie reizes beidzot apvienotu mūsu izjukušo sabiedrību," uzsver A. Hermanis, piebilstot, ka, ja jau visa tauta reiz varēja samest naudu Brīvības piemineklim, tad celtniecības un lauku tehnikai šajā gadījumā arī kopā naudu varētu atrast.
Portāls NRA jau rakstīja, ka pagājušā gada 20. decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja, ka žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir uzbūvēts.
