Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

"Aizvadīts izaicinājumu pilns gads." VUGD apskats par aizvadīto gadu

© pexels.com

Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gājuši bojā 68 cilvēki, kas ir mazākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits pēdējos gados, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Savukārt ugunsgrēkos cietuši 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet palielinājies izglābto skaits.

Kopumā 2023.gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 233 izsaukumiem, no tiem 6401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 - uz meža ugunsgrēkiem, 9735 - uz glābšanas darbiem, bet 3696 izsaukumi bija maldinājumi.

"Aizvadīts izaicinājumu pilns gads - plūdu draudi Jēkabpilī janvārī, ekstrēmais sausums un karstums jūnijā, kad pat neliela dzirkstele izraisīja plašus ugunsgrēkus, vētras postījumi augustā un oktobrī. Tajā pašā laikā statistikas skaitļi parāda zināmu nostabilizēšanos - ja vienā jomā izsaukumu skaits pieauga, tad citā samazinājās. Ļoti ceru, ka tendence samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo un pieaugt izglābto skaitam turpināsies," uzsvēris VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Aizvadītajā gadā reģistrēts par 223 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos, ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības objektos, bet palielinājies nedzīvojamās ēkās - pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās ēkās. Visvairāk jeb 1969 ugunsgrēkos dega sausā zāle, krūmi un atkritumu konteineri.

Dzīvojamās mājās dzēsti 1739 ugunsgrēki, kas ir par 45 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Aizvadītajā gadā gandrīz uz pusi samazinājies kūlas ugunsgrēku, bet pieaudzis meža ugunsgrēku skaits. Lielākoties tas bija saistīts ar mitru pavasara sākumu, bet ļoti sausu maiju un jūniju.

No reģioniem visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē.

2023.gadā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir par sešiem cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. No bojāgājušajiem divas bija nepilngadīgas personas.

Ugunsgrēkos Rīgā gāja bojā 15, bet Daugavpils pilsētā - 5 un Augšdaugavas novadā četri cilvēki. Trīs bojā gājušie reģistrēti ugunsgrēkos Aizkraukles, Dienvidkurzemes, Ludzas, Ogres, Rēzeknes un Valmieras novadā.

Ugunsgrēkos pagājušajā gadā cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš. Lielākais cietušo skaits - 104 reģistrēts Rīgas pilsētā. Savukārt, Daugavpils un Liepājas valstspilsētā ugunsgrēkos cieta - 9, Ogres pilsētā un novadā - 8, Dobeles un Gulbenes novadā, Jēkabpils pilsētā un novadā, Valmieras pilsētā un novadā - 7 cietušie.

Ugunsgrēkos izglābti 384 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk kā gadu iepriekš. Rīgas pilsētā ugunsgrēkos izglābti 213 cilvēki, savukārt Liepājā - 28, Daugavpilī un Ropažu novadā - 20 cilvēki.

"No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo ugunsgrēkos bojā gājušo skaits jau otro gadu turpina samazināties. Bet tajā pašā laikā, izvērtējot informāciju, ko saņemam notikuma vietā, un redzēto, kļūst skaidrs, ka lielu daļu šo traģisko ugunsgrēku varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces," norādījis Baltmanis.

Tāpat vēl joprojām alkohola lietošana ir faktors, kas bieži klātesošs tieši traģiskos ugunsgrēkos.

Neskatoties uz to, ka aizvadītā gada augustā un oktobrī VUGD saņēma vairākus simtus izsaukumu uz vēja un krusas radīto seku likvidēšanas darbiem, kopējais glābšanas darbu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājies. 2023.gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 9735 glābšanas darbus. Glābšanas darbos izglābti 511 cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu statistiku, izglābto cilvēku skaits ir nedaudz mazinājies.

Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību, atbalsta sniegšanu citiem operatīvajiem dienestiem un cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā. Nedaudz vairāk kā 500 reizes ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā dzīvniekiem, kuri bija nokļuvuši nelaimē, no kuras paši nevarēja izkļūt.

No ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla 116 bojāgājušos, kas ir otrs lielākais bojāgājušo skaits pēc 2020.gada, kad ūdenstilpēs gāja bojā 122 cilvēki.

Šogad VUGD turpinās īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības un nepareizas rīcības rezultātā, tad būtisku ugunsgrēku skaita samazināšanos iespējams panākt tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam turpinot izglītot iedzīvotājus un vienlaicīgi iedzīvotājiem apzinoties savas rīcības iespējamās sekas un katra paša atbildību par drošu vidi sev apkārt.

Tāpat VUGD turpinās arī akciju, kurā dāvinās dūmu detektorus.