Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Latvijā

Pēc ministru prezidentes lūguma izveidota jauna tematiskā komiteja

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu pagājušajā nedēļā ir izveidota "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskā komiteja, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Komitejas darbības mērķis būs nodrošināt efektīvu starpnozaru jautājumu koordināciju veiksmīgai "Rail Baltica" projekta īstenošanai līdz 2030.gadam.

Komitejas vadītājs būs satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), un tajā darbosies finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Komitejas locekli prombūtnes laikā aizvietos attiecīgās ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komitejai būs jāidentificē un jāizvērtē starpnozaru problēmas, kas kavē "Rail Baltica" projekta īstenošanu, un jālemj par to risinājumiem, kā arī pirms izskatīšanas Ministru kabinetā jāizvērtē un jāpanāk konceptuāla vienošanās par "Rail Baltica" projekta jautājumiem, kas saistīti ar projekta tvērumu, tā īstenošanas plāniem un termiņiem, finansēšanas un priekšfinansēšanas jautājumiem, it īpaši ietekmi uz valsts budžetu, finansējumu no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pēc 2027.gada un citiem finanšu instrumentiem.

Tāpat komitejai būs jāpanāk konceptuāla vienošanās par jautājumiem, kas saistīti ar "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, ilgstpējīgu un iekļaujošu attīstību Latvijas un Baltijas valstu reģiona ekonomikā, tai skaitā risinot jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, reģionālo un pārrobežu attīstību, kā arī vides ilgtspēju, inovāciju un digitalizāciju, integrāciju Eiropas vienotajā tirgū, izveidojot efektīvi funkcionējošu dzelzceļa pārvadājumu tirgu Latvijā, tai skaitā nodrošinot "Rail Baltica" infrastruktūras pieejamību pārvadātājiem un investoriem un izstrādājot atbilstošu infrastruktūras maksas politiku un citiem stratēģiskiem starpnozaru jautājumiem, lai nodrošinātu projekta ieviešanas tempa paātrināšanu un finansējuma nodrošināšanu tā īstenošanai.

Nepieciešamības gadījumā komitejai būs jaizvērtē nesaskaņotie tiesību aktu projekti par komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem un jāvienojas par atbalstāmu risinājumu pirms tiesību akta projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Pilnsabiedrībā "BeReRix" apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums "Besix Group", Latvijas būvnieks "Rere būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher", lai īstenotu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" ir projekta "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā. "Eiropas dzelzceļa līnijas" ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība.