"Balticovo" atteiksies no vistu turēšanas sprostos; termiņš ir noteikts

Putnkopības uzņēmums AS "Balticovo" drīzumā plāno noslēgt vienošanos par Igaunijas uzņēmuma iegādi un jau šī gada laikā būs pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Kāds kopumā uzņēmumam bija pagājušais gads?

V.M.: Pagājušā gada rezultāti ir bijuši labi, jo, kā jau minēju, pēdējos gadus esam ieguldījuši attīstībā, modernizācijā.

Toms Auškāps (T.A.): Pēdējos piecus gadus ir veiktas vērienīgas investīcijas vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Tika sakārtota pamata infrastruktūra, kas ļāva labi pārciest Covid-19 triecienu, kā arī Krievijas sāktā kara Ukrainā radītās sekas. Joprojām arī šādos krīzes apstākļos tas ļāva domāt par attīstību. Tas ir ļoti būtiski.

Kādas ir prognozes, plāni par šā gada rezultātiem?

V.M.: Arī šogad plānojam turpināt investēt attīstībā, stiprināt iepriekš veiktās investīcijas un turpināt tās uzlabot.

Vai ir jau konkrētāki investīciju projekti?

V.M.: Mums ir plāns līdz 2027.gadam atteikties no vistu turēšanas sprostos. Šogad Madonas struktūrvienībā ir plānots pilnībā atteikties no sprostiem. Tas ir šā gada galvenais mērķis un lielais izaicinājums.

Cik liela daļa no "Balticovo" saražotā aiziet eksportam, cik vietējā tirgū?

V.M.: Mēs eksportējam 70% no saražotās produkcijas. Galvenais eksporta tirgus ir Eiropa, bet šobrīd ļoti aktīvi strādājam eksporta virzienā uz Arābu Emirātiem, šobrīd produkciju sūtām uz Dubaiju, bet mērķis ir eksportēt uz visiem Emirātiem. Tāpat ir Āfrikas tirgus, jau gadu ļoti labi rezultāti ir eksportam uz Jaunzēlandi, un plānojam šo virzienu turpināt attīstīt.

Kādas ir atšķirības eksporta tirgos?

V.M.: Tās ir labturības prasības. Eksportam uz trešajām valstīm nav tik stingru labturības prasību kā Eiropas tirgum, bet arī šajās valstīs cilvēki pamazām sāk arvien vairāk piedomāt par šo jautājumu.