Jaunā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Lai arī ziņojumu iesniegšana tiek pakāpeniski ieviesta jau ar 2024. gadu, Latvijas uzņēmumu informētības līmenis par ESG vērtējams kā kritisks: vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” aptauja* rāda, ka tikai 9% Latvijas uzņēmumu zina, kas ir ESG. 22. februārī ilgtspējai veltītā pēcpusdienā tikās dažādu uzņēmumu eksperti, lai dalītos pieredzē par ESG stratēģijas ieviešanu un aktualizētu problēmas šajā jomā.
Tikai katrs desmitais uzņēmējs Latvijā zina, kas ir ESG. No tiem vien 18% ir izstrādāta ESG jeb ilgtspējas stratēģija, bet divas trešdaļas atzīst, ka viņiem šādas stratēģijas nav un arī netiek plānots to izstrādāt. Savukārt puse no tiem, kuriem šāda stratēģija ir, nezina termiņu, kurā jāiesniedz ESG ziņojums par iepriekšējo gadu, liecina aptaujā sniegtās atbildes.
Vaicāti, cik lietderīga ir prakse ziņot par ESG ieviešanu, 42% uzņēmumu, kuri jau ir ieviesuši vai izstrādā ilgtspējas stratēģiju, to uzskata par drīzāk nelietderīgu vai nelietderīgu, bet 29% uzņēmumu nav viedokļa šajā jautājumā. Kā lielākos izaicinājumus attiecībā uz ESG stratēģijas ieviešanu uzņēmēji min vienotu nosacījumu trūkumu ESG ziņojumu sagatavošanai, nepietiekamu informāciju valsts mērogā un atbalsta speciālistu vai organizāciju nepieejamību.
Veicinot uzņēmumu informētību par ilgtspējas ziņošanas nepieciešamību, pasākuma laikā Finanšu ministrijas pārstāve, Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede, skaidroja, uz kādiem uzņēmumiem attieksies Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākums, kā arī informēja par tā mērķi: “Šī ziņojuma mērķis ir nodrošināt informācijas publiku pieejamību un salīdzināmību, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Lai arī šķietami šis jautājums ir jauns Eiropā un arī Latvijā, Finanšu ministrija, pārņemot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības, izveidoja speciālu darba grupu, lai izstrādātu normatīvo regulējumu, tādējādi rosinot diskusijas arī starp uzņēmumiem un nevalstisko sektoru. Lai ieviestu valstī ko jaunu, ir jāpaiet zināmam laikam, tajā mērķtiecīgi veidojot domapmaiņu, tostarp iesaistot arī citas par konkrētām jomām atbildīgās ministrijas un organizācijas,” pauž A.Priede.
“Kaut arī, daudzuprāt, šāda ziņošana ir nelietderīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, tā ir nepieciešamība. Uzņēmumi neatkarīgi no to izmēra ir liela un nozīmīga tautsaimniecības dalībnieku grupa, kam ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Tas ietver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 mazināšanu, bet arī tādas jomas kā sabiedrības labbūtība un sociālā atbildība, tomēr redzam, ka uzņēmumi ilgtspējas iniciatīvās joprojām lielākoties koncentrējas uz vides aspektu. Korporatīvās ilgtspējas ziņošana varētu līdzsvarot aktivitātes, liekot vairāk uzmanības pievērst arī citiem ilgtspējas mērķiem,” uzsver vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Par to, kā panākt, lai ESG stratēģija būtu efektīva un nestu labumu uzņēmumam, cik tas izmaksā un vai ESG stratēģija var darboties kā iespēja efektivizēt uzņēmuma procesus un ietaupīt līdzekļus, paneļdiskusijā sarunājās “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone un “SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša.
Kā sarunas gaitā vairākkārt norādīja eksperti, galvenie šķēršļi pilnvērtīgai ilgtspējas stratēģiju ieviešanai meklējumi regulatīvos trūkumos, tāpat paliek atklāts jautājums, kā mudināt īstenot ilgtspējas praksi un kontrolēt uzņēmumus, kuri darbojas ēnu ekonomikas zonā. Tomēr ikvienam uzņēmējam arī bez īpaša regulējuma un likumiem vajadzētu apzināties, ka ilgtspēja ir biznesa konkurētspējas un sabiedrības izdzīvošanas, nevis pārliecības vai filozofijas jautājums.
“SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša uzsvēra: “Uzņēmumiem, kas līdzīgi kā cementa ražotāji rada milzīgu emisiju apjomu, ir ļoti liela ietekme ilgtspējas jomā, bet arī ļoti lielas iespējas uzlabot situāciju. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka būtiska ir nevis pati ziņošana par ESG praksi, bet gan ilgtspēja kā dzīvesveids. Mums jauno direktīvu pasniedz kā pienākumu ziņot, bet svarīgi ir tas, kāpēc to darām. Līdz 2100. gadam varam piedzīvot piecus dažādus zinātniski pamatotus scenārijus, kuros vidējā gaisa temperatūra paaugstinās par 2 līdz 5,5 grādiem pēc Celsija. Temperatūras atšķirība starp šodienu un pēdējo ledus laikmetu ir 6 grādi pēc Celsija, tāpēc ir jāapzinās, ar kādiem klimata izaicinājumiem jau drīzumā varam saskarties. Otrs iemesls - mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un nevaram iepalikt, ja gribam, lai mūsu uzņēmējdarbība ir konkurēt un dzīvotspējīga. Uzņēmēji ir vērtību ķēdes veidotāji, bet Latvija šobrīd būtiski atpaliek pat no saviem tuvākajiem kaimiņiem.”
Uz globālās sasilšanas ietekmi norādīja arī Māris Simanovičs, atgādinot, ka tas ir gan izdzīvošanas, gan biznesa jautājums: “Kad pirms vairākiem gadiem uzsākām pirmās ilgtspējas iniciatīvas un kā ķīlu finansējuma piesaistei piedāvājām PET pudeles, par mums smīkņāja. Šodien šo pudeļu vērtība ir pat 600-1000 eiro tonnā. Tas ir resurss, tāpat kā kartons, sašķirota plēve vai alumīnija bundžas, no kura var ražot jaunus produktus, netērējot pirmreizējos dabas resursus. Lielākā daļa karu pasaules vēsturē ir notikuši par resursiem. Ja globālā sasilšana turpināsies ar pašreizējo ātrumu, jau pārskatāmā nākotnē apmēram 1,2 miljardiem pasaules iedzīvotāju no Āfrikas un Āzijas vairs nebūs, kur dzīvot, un viņi spiedīsies uz teritorijām, kur tāda iespēja būs, tāpēc ir naivi domāt, ka tas mūs neskars.”
To akcentēja arī “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone, sakot, ka klimata izmaiņas skars katru personīgi, ietekmējot dzīves, darba, uztura iespējas, un tas nav jautājums tikai par vides aspektu, bet arī sociālo labklājību: “Tieši uzņēmēji ir tie, kas redz, kā viņu darbinieki dzīvo, ko viņi domā, kas viņus satrauc, un var nākt ar savu vīziju, kā to risināt. Biznesa sektoram būtu jāuzņemas daudz lielāka atbildība ne tikai par ilgtspējas E sadaļu, bet arī par S un G sadaļām. Nepieciešamība ziņot par saviem ESG rezultātiem ir lieliska iespēja sevi pārbaudīt un novērtēt, kādās jomās uzņēmumā nepieciešami uzlabojumi, kur tiek tērēti resursi, vai kaut ko ir iespējams darīt lētāk un efektīva, ko sabiedrība iegūs ilgtermiņā.”
Finanšu ministrijas pārstāve Arta Priede norādīja, ka valsts loma saistībā ar ilgtspējas ziņošanu ir attiecīgas likumdošana izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Banku, Valsts ieņēmumu dienestu un citām organizācijām tā, lai tajā būtu atspoguļota no direktīvas izrietošā prasība - veicināt atklātību un caurspīdīgumu ESG jautājumos.