Latvijas televīzija (LTV) sacer pamatojumu trešā kanāla tapšanai, kam komplektā ar kultūras raidījumiem vajadzētu atrisināt reģionālo televīziju problēmas. Iecere pašlaik gan karājas gaisā, jo nav skaidrības par valsts finansējumu.
Tikmēr reģionālās televīzijas jau piekusušas no strādāšanas nemitīgā testa režīmā un pieprasa valstij precīzi norādīt to vietu Latvijas ēterā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece Neatkarīgo informē, ka ideja par trešo valsts kanālu jau esot uzlikta uz papīra, taču pagaidām – ne publiskai lietošanai, un jau tuvākajā laikā plānota izskatīšana padomē. Pašlaik gan jaunā kanāla koncepcijas galvenais virzītājs LTV vadītājs Edgars Kots ir apslimis, savukārt reģionālo televīziju pašreizējo māju – kanāla LTV7 – direktore Ija CirceneGroša komentēt jaunās ieceres atturas.
Pamatideja esot salikt kopā kultūras kanālu ar reģionālo televīziju produkciju, kur reģioniem atvēlētu prime time – skatītākos laikus. Ar šo ieceri saistīts NEPLP izsludinātais iepirkums par koncepcijas izstrādi jaunam sabiedriskajam elektroniskajam medijam, stāsta D. Buceniece.
Tikmēr reģionālās televīzijas uz kārtējo ētera apsaimniekotāju ieceri raugās ar piesardzību, jo jau ilgāk nekā gadu tiek mētātas no viena kanāla citā, no viena laika citā, un vēl saņem pārmetumus par zemu kvalitāti un vājiem reitingiem.
Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs un telekompānijas Televīzijas studija «TV Spektrs» vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka par jauno kanālu dzirdēts vien baumu līmenī: «Ar reģionālajām televīzijām par to ir maz runāts, taču šī nav pirmā jocīgā lieta digitalizācijas procesā.» Jāatgādina, ka pērn, izsludinot Latvijas digitalizāciju, reģionālās televīzijas vispār aizmirsa.
Atļauju lietot savus raidītājus reģionāļi nav saņēmuši, jo frekvenču apsaimniekošanu valsts atdevusi uzņēmumam Lattelecom un tagad nākas dzīvoties piespiedu kolhozā LTV7, kur priekšroka tradicionāli ir sportam. «Ja vietējo raidītāju nebūs, mums jāsaņem kompensācijas no valsts, jo savulaik iekārtās investēti līdzekļi. Privātiem komersantiem nodarīti zaudējumi, no valsts puses pārkāpts tiesiskās paļāvības princips,» skaidro J. Galviņš.
Nesen izskanējušo informāciju, ka tieši reģionālo televīziju vainas dēļ ir sabrukuši LTV7 reitingi, reģionāļi vērtē kā nekorektu. Tikpat labi var traktēt otrādi – valsts, atņemot precīzu vietu un laikus, grauj mazo televīziju reitingus.
Turklāt SIA Kurzemes televīzija direktors Aleksandrs Mirvis norāda, ka reitingu mērījumos izmantoti nesalīdzināmi dati. «Janvārī statistikā virszemes TV apraide netika atdalīta no satelītiem, interaktīvās televīzijas no kabeļiem, kur reģionālo televīziju faktiski nav. Savukārt februārī skaitīta tikai virszemes televīzijas apraide. Tas būtu, kā salīdzināt automašīnu skaitu janvārī visā pilsētā ar auto daudzumu februārī Pārventā.» Jā, objektīvi kritums ir bijis, taču to izraisīja mētāšanās kanālos un laikos – skatītāji vienkārši nav paguvuši noorientēties un izveidot jaunus televizora skatīšanās paradumus. «Mums būs reitingi, tikai ļaujiet mums strādāt!» ētera politiķus aicina A. Mirvis.
Tas ir īpaši svarīgi no raidorganizāciju finansiālās izdzīvošanas viedokļa, jo ilgstošās neskaidrības sarežģījušas attiecības ar reklāmdevējiem. Televīzijas, slēdzot darījumus, pašlaik nevar atbildēt uz pašu būtiskāko jautājumu – kur jūs pēc mēneša vai diviem varēs redzēt? Pagaidām arī padome nevar. Acīmredzot tāpēc tā pagaidām fokusējas uz kvalitātes jautājumiem. Sekojot ekspertu ieteikumiem, semināros reģionālo televīziju pārstāvjiem iecerēts mācīt, kā lokālam sižetam par lielu bedri Kombuļu centrālajā ielā piešķirt nacionālu svaru.