"Zemnieku saeima": Vienas likuma izmaiņas nevajadzētu uztvert kā vienīgo panaceju, lai Latvijas veikalu plauktos vairs neredzētu Krievijas un Baltkrievijas produktus
Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšana ir tikai pirmais solis, lai Latvijā nenonāktu agresorvalstu ražotā produkcija, bet visu izšķirs gaidāmie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas definēs konkrētu aizliegto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu, aģentūrai LETA norādīja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Tostarp biedrībā uzsver, ka ir vēl vairāki birokrātiski soļi, ko valsts var veikt ātrākai atkarības mazināšanai no abām robežvalstīm.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro, ka lauksaimniecības nozares pārstāvji vēlas redzēt ātras indikācijas tam, ka šī nebija formāla likumprojekta grozīšana, bet aiz tā ir stratēģisks un skaidrs darba cēliens, kas jāpaveic.
"Plānotie grozījumi ir labs solis, ko Latvija spērusi, bet gribu uzreiz pievērst uzmanību tam, ka vienas likuma izmaiņas nevajadzētu pārsteidzīgi uztvert kā vienīgo panaceju, kas tūlītēji atrisinās visas problēmas, lai Latvijas veikalu plauktos vairs neredzētu Krievijā un Baltkrievijā ražotus produktus," atzīmē Lazdiņš.
Viņa ieskatā jautājumam jāpieiet kompleksi. MK noteikumu sagatavošanai jābūt pārdomātai un precīzai, iesaistot visu saistīto nozaru pārstāvjus, kā arī liela uzmanība jāpievērš dažādu birokrātisku instrumentu aktīvākai izmantošanai.
"Piemēram, šis ir brīdis, lai muita veiktu pastiprinātas pārbaudes un kontroles, kas nebūs izdevīgas Krievijas graudu pasūtītājiem. Ar visām šīm sistemātiskajām darbībām iespējams panākt, ka produktu plūsmu skaits Latvijā tik tiešām samazinās," uzsver Lazdiņš.
Vienlaikus biedrības pārstāvji piebilst, ka Saeimā notikušās debates ir tiešs un pareizi nodots signāls Eiropas Savienībai (ES), ka Krievijā ražotās pārtikas aprites jautājumu nevar atstāt pašplūsmā un būtu sagaidāma aktīvāka rīcība arī Eiropas mērogā.
Lazdiņš pauž cerību no politiķiem drīzumā sagaidīt apņēmību panākt, ka Krievijas un Baltkrievijas produkcija būtu aizliegta visas Baltijas un Eiropas mērogā.
"Nenoliedzami, svarīgi, ka Latvija šodien ir spējusi dot signālu ES, kas nereti atrunājas ar sarežģītu likumdošanas rāmi, kas liedz ierobežot Krievijas un Baltkrievijas produktu, arī Krievijas graudu nonākšanu Eiropas tirgū. Mūsu valsts un visas Eiropas drošības interesēs ir ar visiem iespējamiem instrumentiem izolēt gan Krieviju, gan Baltkrieviju no starptautiskās un ekonomiskās sabiedrības," norāda Lazdiņš.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.
Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu jeb importēšanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.
Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.
Lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem.
Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi, tajos norādot precīzus lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.
"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība - 54%, piena lopkopība - 38%, citas nozares - 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
