Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Rinkēvičs: Rēzeknes pilsētas domi varētu atlaist

© Dmitrijs Suļžics /MN

Ja Rēzeknes pilsētas dome nevar vienoties par šī gada budžetu un pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizēšanai, tā ar likumu ir jāatlaiž, nerīkojot uzreiz jaunas vēlēšanas, intervijā Latvijas Radio vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Līdz 21.februārim, kas bija likumā noteiktais termiņš, 2024.gada budžetus bija pieņēmušas 42 Latvijas pašvaldības - visas, izņemot Rēzeknes pilsētu. Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu, līdz ar to neizpildās būtisks nosacījums, lai saņemtu Ministru kabinetā apstiprināto stabilizācijas kredītu 5 miljonu eiro apmērā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka vienā vai otrā pašvaldībā budžeta pieņemšana nav notikusi viegli, piemēram, Talsu novadā, kur cilvēki protestēja. Viņa ieskatā, ir jāvērtē, kāpēc "pēkšņi pieņemts" lēmums, ka šajā pašvaldībā samazinās algas.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir pašvaldības, kuras ir pieņēmušas ļoti smagumus lēmumus, bet ir viena pašvaldība, kuras vadība izdarījusi visu, lai sasniegtu tādu finanšu situāciju, kas vērtējama kā krimināla. Viņš vērsa uzmanību, ka par Rēzeknes finansēm ir kritisks Valsts kontroles atzinums, turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicot atsevišķas darbības.

"Ja Rēzeknes pilsētas dome nevar pieņemt budžetu, tad tā ar likumu ir jāatlaiž, nerīkojot uzreiz jaunas vēlēšanas. Tas, protams, būs atbildīgās ministres un Saeimas jautājums. Tad līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām darbu varētu veikt administrācija. Tā tiešām var savest kārtībā finanses, pārbaudīt situāciju, iespējams, konstatēt vēl kādas nelikumības," sacīja Rinkēvičs.

Pēc prezidenta domām, nevar visu laiku vainot valdību vai valsti, jo nedz valdībai, nedz valstij nekādas atbildības par situāciju Rēzeknē nav. Viņš akcentēja, ka gan iepriekšējā, gan arī šī valdība ir centusies palīdzēt, taču, ja "kāds nav gatavs strādāt", tad pienākumi jāuztic administratoram, kas šos uzdevumus varētu pildīt līdz 2025.gadam.

Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas risināšana prasītu likuma grozījumus, par ko būtu jālemj valdībai un jāpieņem Saeimai.

Jau rakstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) sola vēl vērtēt Rēzeknes pilsētas domes rīcību, likumā paredzētajā laikā nepieņemot pašvaldības budžetu, lai saprastu, vai tas uzskatāms par pietiekami būtisku pārkāpumu, par kuru pašvaldība būtu atlaižama.

Ministre aģentūrai LETA pauda, ka šis nav pirmais šāds gadījums. Viņas skatījumā, Rēzeknes gadījums esot jāvērtē ne tikai no juridiskā viedokļa, lai saprastu, vai ir pamats pašvaldība atlaišanai, bet arī esot jāvērtē, kādas intereses pārstāv no amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičš ("Kopā Latvijai") un viņa sabiedrotie Rēzeknes domes deputāti, kuru izaicinošā rīcība novedusi šajā situācijā.

Rēzeknes pilsētas dome trešdien, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem bija pēdējā diena pašvaldības budžeta pieņemšanai, sabalansētu budžetu nepieņēma.Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024.gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21.februārim. Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība tagad nesaņems solīto piecu miljonu eiro aizdevumu, kas nepieciešams pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai.

Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no "Kopā Latvijai" ir centušies panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.