Latvijas pētnieki apstrīd ģeologu pieņēmumus par jauna ģeoloģiska laikmeta iestāšanos
Latvijas pētnieki apstrīd pieņēmumu, ka mikroplastmasa var tikt izmantota kā antropocēna jeb jauna ģeoloģiskā laika sākuma rādītājs, informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, mikroplastmasas laboratorijas vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča.
ASV zinātniskais žurnāls "Science Advances", kas publicē augstas kvalitātes oriģinālpētījumus, 21.februārī publicējis rakstu "Ezera nogulumos lejup migrējoša mikroplastmasa ir pretrunīgs antropocēna sākuma indikators"("Downward migrating microplastics in lake sediments are a tricky indicator for the onset of the Anthropocene"). Šo pētījumu Latvijā sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem īstenoja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Dimante-Deimantoviča.
Viņa skaidro, ka ģeologu aprindās tiek plaši runāts par jauna ģeoloģiska laikmeta - antropocēna - oficiālu definēšanu. Jaunu ģeoloģisko laikmetu Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kuriem jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem.
Antropocēns jeb cilvēka ietekmes epoha iezīmētu laika periodu, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība. Par šīs epohas sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950.gads, kad līdzās cita veida industriālajai attīstībai un cilvēku populācijas pieaugumam, sāka attīstīties arī masveida plastmasas ražošana. Plastmasa laika gaitā pilnībā nesadalās, bet gan uzkrājas vidē mazu daļiņu (mikroplastmasas) veidā. Tā kā mikroplastmasa vidē saglabājas ilgi un ar savu klātbūtni atšķir neseno nogulumu un iežu slāņus no citām epohām, tā tiek izvirzīta kā viena no cilvēka darbības pazīmēm Zemes vēsturē. Šie pieņēmumi norāda, ka mikroplastmasas klātbūtne konkrētos nogulumu slāņos iezīmē 1950.gadu, un tādējādi arī antropocēna sākumu, skaidro Dimante-Deimantoviča.
Izpētot trīs Latvijas ezeru - Usmas, Sekšu, Pinku - nogulumus, starptautiska pētnieku komanda secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai, un mikroplastmasas daļiņu esamība konkrētā nogulumu slānī neraksturo laika posmu, kad tā tikuši ražota vai nonākusi vidē, jo mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos. Piemēram, tādas bionoārdāmās plastmasas kā polilaktīda (PLA) komerciāla ražošana uzsākta tikai pagājušā gadsimta 90tajos gados, bet Latvijas ezeru nogulumos tā atrodama pat slāņos, kuri veidojušies 18.-20.gadsimtā (1733.-1813.gads Pinku ezerā, 1900.-1925.gads Usmas ezerā).
Izrādās, ka pat vairāk nekā 50% no visām pētījumā atrastajām mikroplastmasas daļiņām attiecināmas uz laika posmu pirms 1950.gada. Atklāts, ka daļiņu formai ir būtiska nozīme mikroplastmasas daļiņu transportam dziļāk nogulumos. Apaļākas daļiņas atrodas dziļākos jeb vecākos nogulumu slāņos, bet, jo tās ir garenākas kā šķiedras, jo tās atrodas augstākos, laika ziņā jaunākos, nogulumu slāņos.
Pētījums ļauj secināt, ka mikroplastmasas daļiņas nogulumos nevar tikt izmantotas, lai strikti novilktu robežu jauna ģeoloģiskā laika jeb antropocēna sākumam 1950.gadā. Šis atklājums atspēko līdz šim ģeoloģijā valdošo uzskatu par mikroplastmasas kā uzticama laika atskaites marķiera izmantošanu, akcentē Dimante-Deimantoviča.
Pētījums izstrādāts Latvijas Hidroekoloģijas institūtā mikroplastmasas laboratorijā, vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, pētniece Natālija Suhareva, doktorante Marta Barone, sadarbojoties ar Turku Universitātes Somijā vadošo pētnieci Saiju Sārni, Tallinas Tehnoloģiju universitātes Igaunijā, pētnieci Nataļju Buhalko, Latvijas Universitātes profesoru Normundu Stivriņu, Gdaņskas Universitāti Polijā profesoru Vojteku Tilmanu, Ālborgas Universitātes Dānijā profesoru Jesu Volertsenu un asociēto profesoru Alvizi Vianello.
Pētījuma publikācija "Science Advances" žurnālā pieejama šeit.
Pētījumu finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam, Somijas Zinātņu akadēmija, Eiropas Sociālā fonda projekts "Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3.kārta" un projekts ETAg.