Kozlovska: Pašlaik valsts apdraudējuma gadījumā esam negatavāki nekā kovida pandēmijā

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Atbildīgās Saeimas apakškomisijas deputāti februāra sākumā vērtēja traumatoloģijas pakalpojumu pieejamību militāra konflikta gadījumā. Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atklāj, ka secinājumi bijuši ļoti bēdīgi un arī kopumā veselības nozare pēkšņai X stundai ir vēl nesagatavotāka nekā kovida pandēmijas sākumā.

“Ja šodien vai rīt pienāk X stunda, mēs neviens neesam sagatavoti. Mēs neesam sagatavoti ne ar savām rezervēm, ne mums nav plāna apziņošanai par iespējamo palīdzības sniegšanu jebkura konflikta gadījumā. Traumatoloģija ir īpaši svarīga, jo pašreiz Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi akūtās traumatoloģijas tīkla plānu - kuri traumatologi kur varētu sniegt palīdzību,” informē deputāte.

Pašlaik situācija ir drūmāka reģionos, īpaši pierobežā, kur nav piemērotu patvertņu, kur varētu strādāt traumatologi un ķirurgi militāra konflikta gadījumā. Pašlaik VM turpina izstrādāt nozares rīcības plānu apdraudējumu gadījumā.

Salīdzinot Latvijas veselības sistēmas darbu Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma laikā ar nozares gatavību sniegt pakalpojumus katastrofu gadījumos, L. Kozlovska norāda, ka X stundai esam negatavāki nekā cīņā ar kovidu: “Tagad vispār nekā nav! Toreiz vismaz tika pieņemti nepopulāri, bet akūti lēmumi, kas ierobežoja šo infekciju, sevišķi sākuma periodā. Tagad mums īstenībā nekā nav, nekā nav! Speciālistu arī nav. Viņu ir tik, cik ir, un es pieļauju, ka X stundā palīdzības sniegšanā būs jāiesaistās gan primārās, gan sekundārās, gan terciārās aprūpes speciālistiem. Būs jāmobilizē visi cilvēki, kuri māk un zina medicīnu. Otra lieta - uz apmācībām būs noteikti jāpulcē arī iedzīvotāji - kā pareizi sniegt pirmo palīdzību, kā palīdzēt viens otram. Valstij arī jāveido valsts medikamentu rezerves,” norāda deputāte un ģimenes ārste, cerot, ka VM plāns, kā rīkoties valsts apdraudējumu situācijās, būs gatavs šogad.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.