Siliņa atklāj, cik lielu finansiālo atbalstu Latvija līdz šim sniegusi Ukrainai

Mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu politiski, militāri, finansiāli, lai panāktu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

24.februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu.

"Tikko kopīgi ar līdzīgi domājošām valstīm panācām Eiropas Savienības prognozējamu, ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Latvija līdz šim sniegusi Ukrainas uzvarai atbalstu 650 miljonu eiro apmērā. Uzsveru, ka tas ir gan valdības, gan pašvaldību, gan visas sabiedrības atbalsts. Jau no pirmās noziedzīgā pilna mēroga iebrukuma dienas Latvijas iedzīvotāji nestāvēja malā," norāda Siliņa.

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka aizvadīto divu gadu laikā Latvijas valdības un sabiedrības sniegtā palīdzība Ukrainai mērojama vismaz 650 miljonu eiro apmērā. Latvijas valdība Ukrainas militārajam atbalstam šajā laikā novirzījusi vairāk nekā 370 miljonu eiro militārajā ekipējumā, nododot gan dronus, gan helikopterus, haubices, pretgaisa raķetes un citu tehnisko nodrošinājumu.

Nacionālie bruņotie spēki snieguši apmācības Ukrainas bruņoto spēku karavīriem. Tāpat vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtībā militāro atbalstu sniegusi Latvijas sabiedrība un uzņēmēji, ziedojot un nogādājot uz Ukrainu preces aizsardzības vajadzībām.

Latvija kopš 2022.gada kopumā vismaz 36 miljonu eiro apmērā veikusi starptautiskās iemaksas Eiropas Miera mehānismā, ANO Bērnu fondā, NATO Ukrainas visaptverošās palīdzības programmā un citos starptautiskajos formātos, kur valstis palīdz Ukrainai padzīt Krievijas karaspēku no savas zemes un atjaunot izpostītās teritorijas, kā arī nodrošina praktisku un psiholoģisku atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

Atbalsts sniegts arī Latvijā - tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas, bēgot no kara, Latvijā uz laiku raduši mājas un drošību. Šie cilvēki saņēmuši pārtikas, higiēnas preču pakas, uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību un pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstus.

Vismaz 21,5 miljoni eiro ieguldīti Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības pasākumiem, tāpat līdzekļi atvēlēti, lai šie cilvēki varētu bez maksas mācīties latviešu valodu, un šogad šim mērķim finansējums palielināts līdz 4,6 miljoniem eiro. Jau 2022.gadā bēgļu atbalsta pasākumi valstī tika apkopoti vienotā plānā. Tāds tika izveidots arī 2023.gadā, un arī šim gadam ir izstrādāts plāns kara bēgļu atbalstam 70 miljonu eiro apmērā, informē Valsts kanceleja.

No Latvijas un Latvijas iedzīvotājiem palīdzību saņēmuši arī tie cilvēki, kas joprojām atrodas Ukrainā. Vairāk nekā 48 miljonus eiro gan Latvijas valdība, gan nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā veltījuši, lai uz Ukrainu nogādātu medicīniskās ierīces un medikamentus, humānās palīdzības pakas iedzīvotājiem, materiāltehnisko nodrošinājumu slimnīcām un glābšanas dienestiem.

Tāpat stiprināti Ukrainas neatkarīgie mediji un nodrošināts atbalsts kritiskajai infrastruktūrai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima šodien plkst.9 sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pieminētu Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā otro gadadienu.

Uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Siliņa un attālināti - Ukrainas parlamenta Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Sēdi varēs skatīties tiešraidē Saeimas tīmekļvietnē, kā arī parlamenta "Facebook" kontā.

Saeimas nams no šodienas līdz svētdienai diennakts tumšajā laikā simboliski būs izgaismots Ukrainas karoga krāsās.