Lots brīdina, ka, īpaši ceļojot ārpus ES un NATO, Latvijas valstspiederīgajiem apdraudējums tikt aizturētiem ir reāls

Nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot reģionālās datu apmaiņas informācijas sistēmas, lai panāktu Latvijas valstspiederīgo aizturēšanu ārvalstīs, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve Eiropas Savienības aģentūrā krimināltiesiskajai sadarbībai ("Eirojust") Dagmāra Skudra.

Saeimas komisijas sēdē trešdien notika diskusijas par Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi pēc tam, kad nesen medijiem kļuva zināms, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tostarp no Latvijas.

Kā deputātus informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots, šīs politiski motivētās apsūdzības ir daļa no hibrīdkara elementiem, jo Latvijas un citu demokrātisko valstu atbalsts Ukrainai izraisa Krievijas neapmierinātību. Arī sabiedriskās ažiotāžas radīšana pēc sarakstu publiskošanas ir zināmā mērā daļa no Krievijas iecerētā mērķa.

Lots brīdināja, ka, īpaši ceļojot ārpus ES un NATO, tostarp tranzītā, Latvijas valstspiederīgajiem apdraudējums tikt aizturētiem ir reāls.

Vienlaikus šāda situācija ar meklēto personu sarakstiem nav jauna un ĀM faktiski zināma jau no 2022.gada, lai arī ministrijas rīcībā nav šo sarakstu.

Informējot par ĀM rīcību, Lots norādīja, ka ministrija savos divpusējos kontaktos ar Krievijas pārstāvjiem ir vērsusi uzmanību par nepieņemamu pieeju krimināltiesisku instrumentu izmantošanai, lai iebiedētu un potenciāli aizturētu Latvijas valstspiederīgos.

Krievijas pārstāvji šajās kontaktēšanās reizēs nav atzinuši šādu sarakstu esamību, bet arī to nav nolieguši, jo ir skaidrs, ka saraksti tapuši ar augstākās politiskas vadības ziņu.

Vienlaikus ministrija pastāvīgi ir informējusi Latvijas sabiedrotos par šādu Krievijas rīcību. Arī 19.februārī ES ārlietu ministru padomē Igaunijas ārlietu ministrs, pārstāvot Baltijas valstu un Polijas nostāju, vērsies pie ES institūcijām ar aicinājumu vērtēt šādus apdraudējumus ES valstpiederīgajiem.

Tāpat ārlietu resors aicinājis ES tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektoru turpināt strādāt ar starptautiskās Kriminālpolicijas organizāciju "Interpols" un potenciāli novērst "Interpola" mehānismu izmantošanu Krievijas politikas īstenošanā. Vienlaikus lūgts uzdot ES dalībvalstu vēstniecībām pieprasīt no trešajām valstīm apliecinājumu nevērsties pret ES dalībvalstu valstspiederīgajiem.

ĀM arī divpusēji savos diplomātiskajos kontaktos vērsusies pie Centrālāzijas reģiona valstīm ar lūgumu neizpildīt šādus Krievijas potenciālos lūgumus. Tāpat ministrija runājusi ar ASV, Austrāliju un citām valstīm par šādu Krievijas pieeju.

Ģenerālprokuratūras pārstāve "Eirojust" Skudra deputātus informēja, ka par Krievijas metodēm ir runāts arī "Interpol", lai preventīvi novērstu, ka ļaunprātīgi netiek izmantotas "Interpol" informācijas sistēmas personu meklēšanai. Vienlaikus nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot reģionālās datu apmaiņas informācijas sistēmas vai arī divpusējus administratīvus paziņojumus savu mērķu sasniegšanai.

Tikmēr Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore (NA) komisijā pauda uzskatu, ka Latvijai vajadzētu sniegt adekvātu atbildi Krievijas rīcībai un būtu jāizsludina meklēšanā dažādas Krievijas amatpersonas, piemēram, politiķi, kuri balsojuši par Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā.

Lots uz to atbildēja, ka pastāv atšķirības starp demokrātisku valstu un autoritāru valstu tiesiskajām sistēmām. Lai cilvēku izsludinātu meklēšanā, ir jābūt izdarītam noziegumam un tiesībsargājošo iestāžu izvērtējumam. "Vienkārša politiska spoguļatbilde šobrīd, manuprāt, nav iespējama," uzsvēra Lots, gan piebilstot, ka arī Latvija piedalās starptautiskajās aktivitātes, kuru mērķis ir Krievijas agresijā iesaistīto personu saukšana pie atbildības.

Skudra papildināja, ka personu izsludināšanai meklēšanā ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, personām jābūt vismaz aizdomās turētā statusā un jābūt ieviestām nacionālajām sankcijām. Vienlaikus viņa atgādināja, ka arī Latvijā tiek izmeklēti Krievijas kara noziegumi, un, ja izmeklētāji lems, tad personas tiks izsludinātas starptautiskajā meklēšanā.

Tāpat viņa atgādināja, ka Ukrainas kolēģi izvirzījuši aizdomas ļoti daudzām Krievijas amatpersonām un tiek meklēti risinājumi, kā tās izsludinātas starptautiskajā meklēšanā. "Tām personām, kuras Ukraina ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā, šīs meklēšanas ir aktīvas arī Latvijā," uzsvēra Skudra.

LETA jau vēstīja, ka neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.