Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

ĀM: Jāsāk runāt par humānās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā

© Kaspars Krafts/MN

Palīdzības apmēri Ukrainai liecina, ka jāsāk saruna par humānās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Alise Balode konferencē "Humānās palīdzības atbalsta sistēmas veidošana Latvijā".

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, trešdien ministrija sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS) organizēja praktisko konferenci. Tās mērķis bija sekmēt Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) un citu humānās palīdzības sniedzēju spēju stiprināšanu, kā arī informēt par iespējām saņemt atbalstu no starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (DG ECHO) un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA).

Pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas un Polijas dalījās pieredzē un pastāstīja praktiskos piemērus humānās palīdzības nodrošināšanā. Norisinājās arī ideju apmaiņa par nepieciešamību veidot atbalsta sistēmu humāno palīdzību sniedzošajām organizācijām Latvijā.

Atklājot semināru, Balode klātesošajiem pateicās par darbu Ukrainas atbalstam un norādīja, ka humānās palīdzības vajadzības ir sasniegušas vēl nebijušus apmērus, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai sāktu sarunu par humānās palīdzības sistēmas izveidi Latvijā. ĀM amatpersona arī uzsvēra, ka šī ir laba iespēja Latvijas humānās palīdzības sniedzējiem iepazīt citu valstu praksi humānās palīdzības sniegšanā un veidot jaunas starptautiskas sadarbības.

LAPAS direktore Inese Vaivare atzīmēja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi ne tikai līdzdarboties globālos procesos ar iemaksām starptautiskās organizācijās, bet stiprināt arī Latvijas organizāciju, uzņēmumu, pašvaldību spēju sniegt humāno palīdzību.

"Tādējādi mēs veidojam arī mūsu pašu noturību un paaugstinām spēju reaģēt krīzes situācijā. Ļoti pozitīvi vērtējam šo ĀM iniciatīvu uzsākt dialogu par nacionālās atbalsta sistēmas veidošanu humānās palīdzības sniedzējiem," pauda Vaivare.

ĀM atzīmē, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas institūcijas, NVO, pašvaldības, uzņēmumi un citas organizācijas kļuva par aktīviem humānās palīdzības sniedzējiem - notika ziedojumu kampaņas, pilsoniskās iniciatīvas materiālajam un finanšu atbalstam, kā arī neskaitāmi citi sabiedrības īstenotie labie piemēri.

Atbalsts Ukrainai bija kā mācību process, jo Latvijā nav lielu starptautisko organizāciju ar pieredzi koordinētas humānās palīdzības sniegšanā. Vienlaikus divu gadu nepārtraukts darbs ir izveidojis ilgtspējīgu sadarbību ar Ukrainas organizācijām, radījis nozīmīgu pieredzi Latvijai un tās klātbūtni vietās, kur atbalsts Ukrainai nepieciešams visvairāk, uzsvēra ĀM.