Zināms, cik lielu kompensāciju par morālo un materiālo kaitējumu piešķirs Liepājā sadurtajai skolotājai

© f64.lv, Oksana Džadana

2022. gada rudenī audzēknes sadurtā Liepājas Valsts tehnikuma pasniedzēja materiālā un morālā kaitējuma kompensācijā saņems 8784 eiro, paredz Kurzemes apgabaltiesas spriedums.

Kā skaidro tiesa, kompensāciju samaksāt vajadzēs nepilngadīgajai kopā ar vecākiem. Kurzemes apgabaltiesas lēmumu vēl varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT).

AT Krimināllietu departaments iepriekš daļēji atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Liepājā sadurtās skolotājas lietā, līdz ar ko apgabaltiesai atkārtoti bija jālemj jautājums par noteiktajām kaitējuma kompensācijām no apsūdzētās nepilngadīgās un viņas mātes.

Izskatāmajā lietā ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 24. februāra spriedumu atzīts, ka nepilngadīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu - mēģinājumu izdarīt citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu. Vienlaikus persona atbrīvota no kriminālatbildības un viņai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

AT atzina par pamatotu cietušās un nepilngadīgās personas pārstāves kasācijas sūdzībās norādīto argumentu par to, ka tiesai bija jāizlemj jautājums par kompensācijas maksāšanas pienākumu no nepilngadīgās personas, kurai piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, subsidiāri no abiem vecākiem. Tiesā konstatēja, ka ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne iztiesāšanas laikā netika noskaidrota nepilngadīgās apsūdzētās tēva identitāte un viņš nav bijis informēts par notiekošo kriminālprocesu pret viņa meitu.

Lieta tiek skatīta slēgtās tiesas sēdēs.

Jau ziņots, ka 2022. gada 24. septembrī Liepājas Valsts tehnikuma nodarbībā tika sadurta pasniedzēja, kurai ar nazi uzbruka audzināmās grupas pirmā kursa audzēkne. Negadījums noticis skolotājas mākslas salonā, kur viņa vadījusi gleznošanas nodarbību interesentiem, kuru vidū bijusi arī audzināmās grupas meitene. Uzbrukums noticis pēc nodarbības, kad visi pārējie jau aizgājuši projām.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais