Kaminskis skaidro iemeslus kritiskajai situācijai pašvaldību budžetos
Šodien, tiekoties ar Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis informēja par iemesliem, kas ir pamats kritiskajai situācijai pašvaldību budžetos, aģentūrai LETA pavēstīja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule.
Kaminskis norādīja, ka nodokļu reformas procesā valdība solīja pašvaldībām kompensēt zaudējumus piešķirot valsts budžeta vispārējo dotāciju finanšu izlīdzināšanas fondā. Tomēr nākamās valdības šo solījumu nepildīja, rezultātā toreizējo 19,6% vietā no publiskā kopbudžeta ieņēmumiem pašvaldības saņem 16,2%.
Šīs daļas krass samazinājums visām pašvaldībām radījušas nozīmīgas grūtībām sagatavot un sabalansēt budžetu, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas katru gadu valsts noteikto funkciju un uzdevumu apjoms aug, bet ienākumi samazinās, skaidroja kaminskis.
Sākot no 2023.gada budžeta atskaitījuma likme pašvaldībām no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir samazināta no 80% uz 75%, kas rada pašvaldību budžetos vairāk nekā 200 miljonus zaudējumu. Pašvaldības aizņemas kredītus Eiropas Savienības fondu līdzfinansēšanai un iesākto investīcijas projektu pabeigšanai, kā arī inflācijas radīto precu un pakalpojumu izmaksu segšanai.
Turklāt pēc 2019.gada valsts vispārējā dotācija izlīdzināšanas fondā sistemātiski samazinās, pārliekot izlīdzināšanu uz pašvaldību savstarpējo ienākumu pārdali, tādējādi tas kļuvis par pašpalīdzības kasi, skaidroja Kaminskis. Izlīdzināšanas algoritms vairs nenodrošina autonomo funkciju pildīšanu vismaz minimālā kvalitātē un apjomā trešdaļai pašvaldību.
Kaminskis uzsvēra, ka būtu jāatjauno pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa 19,6% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem vai arī jārod citi risinājumi stabilam bāzes finansējumam, lai visām pašvaldībām nodrošinātu funkciju izpildei nepieciešamos līdzekļus un prognozējamus ieņēmumus vidējā termiņā.
Alternatīvs risinājums var būt arī iespējamā vienošanās par pašvaldību autonomo funkciju samazināšanu. Iespējams noteikt moratoriju normatīvo aktu virzībai, kas rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem šogad, 2025.gadā un kuri neparedz jaunus ieņēmumu avotus izdevumu segšanai.
Starptautiskie eksperti tikās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, puses pārrunāja budžeta veidošanas procesu kontekstā ar pašvaldībām noteikto funkciju izpildi. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Krievijas karš Ukrainā un tam sekojošais energoresursu cenu pieaugums un inflācija nesusi virkni izaicinājumu, kas ir motivējis pašvaldības pārskatīt savas funkcijas, virzoties uz to efektivizēšanu.
Arī Reirs akcentēja, ka Latvijā pašvaldības tiek finansētas 18%-19% apmērā no kopējā budžeta apjoma un tā ir lielākā pašvaldību finansēšanas daļa Eiropā tūlīt aiz Ziemeļvalstīm, kurās atšķirībā no Latvijas arī medicīna ir iekļauta kā pašvaldības funkcija.
Spriežot par konsultāciju procesu lēmumu pieņemšanas gaitā, Mieriņa īpaši atzīmēja likumdevēja ciešo sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar kuru regulāri notiek konsultācijas. Budžeta komisijas priekšsēdētājs atzīmēja caurspīdīgo lēmumu pieņemšanas procesu, tostarp to, ka Latvijā kā valdības, tā parlamenta sēdes ikvienam ir iespējams vērot tiešsaistē, bet parlamenta komisiju sēžu ieraksti ir pieejami Saeimas tīmekļvietnē. Tāpat tika izcelta nozīmīgā nevalstisko organizāciju loma lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī Finanšu ministrijas sadarbība ar pašvaldībām ikgadējā valsts budžeta sastādīšanas gaitā.
Sarunā pārrunāta arī pašvaldību spēja īstenot nesen pieņemtos lēmumus saistībā ar pedagogu algu pieauguma nodrošināšanu, kā arī pašvaldības policijas izveidi. Tāpat pārspriests valsts atbalsts energokrīzes pārvarēšanai un valsts līdzfinansējums, pašvaldībām startējot Eiropas Savienības fondu projektu konkursos.
EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa delegācija Latvijā ieradusies, lai izvērtētu situāciju saistībā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu un ieviešanu Latvijā. Kā informēja delegācijas pārstāvji, šādas izvērtēšanas tiek veiktas visās 46 valstīs, kuras hartai pievienojušās, un Latvijā izvērtēšana pēdējo reizi tika veikta 2019.gadā, kad tika sākts administratīvi teritoriālās reformas process.
Kā ziņots, šodien uzraudzības vizītē Latvijā ieradās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti, lai detalizēti vērtētu situāciju ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu un ieviešanu Latvijā
Monitoringa komitejas eksperti pēc vizītes Latvijā sagatavos 2024.gada Kongresa Monitoringa komitejas ziņojumu par Eiropas vietējo pašvaldību hartas ievērošanu vai iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Ziņojumu šī gada rudenī plānots apstiprināt EP Vietējo un reģionālo pašvaldību rudens plenārsesijā. Pēc ziņojuma apstiprināšanas par iegūtajiem secinājumiem un rekomendācijām tiks informēta arī Latvijas valdība un Saeima.