Konceptuāli aizliegs Krievijas lauksaimniecības produktu importu

© Kaspars Krafts / F64

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam plānots lūgt noteikt steidzamību un priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūtu izskatīt priekšlikumus, Saeima 22.februārī arī varētu lemt par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Šodien komisijas sēdē lielākā daļa lauksaimnieku pārstāvju pauda atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai šajā jomā, reizē dažiem no viņiem paužot vēlmi pēc vēl stingrāka regulējuma. Tomēr cūkkopības jomas pārstāve norādīja, ka, ja pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpinās lietot Krievijas izcelsmes lopbarības izejvielas, tad ar šādām izmaiņām padarīsim sevi konkurētnespējīgākus.

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi Nacionālās apvienības (NA) virzītajiem un Saeimas izskatīšanai komisijās nodotajiem grozījumiem, kas līdzīgi paredz aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

NA deputāts Butāns komisijas sēdē vaicāja par to, cik no atmuitotās produkcijas Latvijā paliek un cik aizved uz ES citām dalībvalstīm. ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane norādīja, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Atbildot uz NA deputāta jautājumu, ZM pārstāve norādīja, ka likumprojektā paredzētais aizliegums attiecas tikai uz produktiem, kas paliek Latvijā, nevis tiem, kas tiek tālāk aizvesti uz ES.

Gan Freimane, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Jānis Reirs norādīja, ka Latvijai neesot tiesību noteikt aizliegumu citām ES dalībvalstīm paredzētajai produkcijai.

Latvijā

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Svarīgākais