Uz Ārlietu ministriju (ĀM) pirmdien tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai viņam paustu sašutumu un nosodījumu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, aģentūru LETA informēja ĀM.
Krievijas pārstāvim tika uzsvērts, ka Krievijas politiskā vadība un varasiestādes ir tieši atbildīgi par Navaļnija vajāšanu un novešanu līdz nāvei ieslodzījumā. Notikušais ir politiski motivēta izrēķināšanās ar redzamāko Krievijas opozīcijas līderi, pārliecināta ĀM.
Krievijas oficiālajam pārstāvim tika norādīts, ka tiek sagaidīts, ka Krievijai jānodrošina neatkarīga un caurskatāma Navaļnija nāves apstākļu izmeklēšana, bet amatpersonas, kas atbildīgas par Navaļnija nāvi, ir jāsauc pie atbildības.
Navaļnijs atradās apcietinājumā kopš 2021.gada februāra, kad pēc saindēšanas un tai sekojošas ārstēšanās Vācijā izlēma atgriezties Krievijā. Navaļnijam tika piespriesti vairāki cietumsodi politiski motivētās lietās. ĀM atzīmē, ka ieslodzījumā viņš ilgstoši tika pakļauts necilvēcīgiem fiziskiem un psiholoģiskiem apstākļiem - tā bija tieša vēršanās pret viņa politisko aktivitāti un publiski paustajiem, no varas atšķirīgajiem uzskatiem.
ĀM uzsver, ka Navaļnija sistēmiska vajāšana vairāku gadu garumā un viņa novešana līdz pāragrai nāvei ir mērķēta uz pilsoniskā aktīvisma izskaušanu, lai mazinātu alternatīvu viedokļu izpausmes Krievijā. Daudzi viņa domubiedri un sabiedrotie bija spiesti pamest Krieviju ierosināto tiesvedību vai personiskās drošības risku rezultātā.
"Krievijā joprojām turpinās vairāku tur palikušo Navaļnija sabiedroto vajāšana. Latvija nosoda šo Krievijas rīcību un aicina uz visu politiski ieslodzīto atbrīvošanu. Tāpat Krievijas varas iestādēm ir jāatbrīvo aizturētie cilvēki, kuri piedalījās Navaļnija piemiņas akcijās. Navaļnija ģimenei un atbalstītājiem ir jādod iespēja viņu godpilni izvadīt," norāda ĀM
Reaģējot uz Navaļnija nonāvēšanu, Latvija atbalsta papildu starptautisko sankciju noteikšanu Krievijai, veicinot tās turpmāku starptautisku izolāciju.
Tikšanās laikā Krievijas pārstāvim papildus tika pausta kopējā Baltijas valstu nostāja Krievijas prezidenta vēlēšanu jautājumā.
