Specdienests: Nav iespējams noteikt visus Krievijas meklēto personu sarakstos iekļautos cilvēkus

© f64.lv, Alise Šulca

Situācija ar Krievijas meklēto personu sarakstos iekļautajiem cilvēkiem var būt mainīga, tomēr drošības riski ceļojot uz augsta riska valstīm ir gan sarakstos iekļautiem, gan neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem, aģentūrai LETA atzina Satversmes aizsardzības birojā (SAB), komentējot izskanējušās ziņās par to, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tostarp, no Latvijas.

SAB konkrēti nekomentēja plānu veikt pārbaudi par to, vai meklēto personu sarakstā Krievija nav iekļāvusi Latvijas politiķu ģimenes locekļus, citas amatpersonas, sabiedriskos darbiniekus vai žurnālistus. Tā vietā SAB norādīja, ka informāciju apstrādā atbilstoši savai kompetencei un normatīvajam regulējumam, publiski to nepaužot.

Vienlaikus SAB norādīja, ka situācija ar sarakstos iekļautām personām var būt mainīga, tāpēc nav iespējams noteikt visas iekļautās personas. Turklāt drošības riski ceļojot uz augsta riska valstīm ir gan sarakstos iekļautiem, gan arī neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ņemot vērā minēto, SAB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz Krieviju, Baltkrieviju un citām augsta riska valstīm, un iespēju robežās no tiem izvairīties. Tāpat SAB mudina uzmanīgi izvērtēt drošības riskus, dodoties uz vai ceļojot tranzītā caur trešajām valstīm, kurām varētu būt sadarbība ar Krieviju.

Ja tomēr ir nepieciešamība uz šādu valsti doties, SAB aicina pirms brauciena saņemt ceļošanas rekomendācijas Ārlietu ministrijā, kā arī vienoties ar iespējamās juridiskās palīdzības sniedzēju un saglabāt tā kontaktinformāciju.

Ceļotājiem arī jārēķinās, ka Latvijas valstij ir ierobežotas iespējas sniegt palīdzību personai augsta riska valstīs.

Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas, kā arī Šveice.

LETA jau vēstīja, ka neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.

"Mediazona" noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.

Meklēšanā izsludināti 13.Saeimas deputāti no "Konservatīvo" frakcijas Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.

No "Jaunās vienotības" frakcijas sarakstā iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.

Meklēšanā izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.

Savukārt no "Attīstībai/Par!" frakcijas meklēšanā izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.

Sarakstā ir Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.

Tāpat sarakstā iekļauti tādi iepriekšējā parlamenta sasaukuma deputāti kā Aivars Geidāns, Alīna Gendele, Kaspars Ģirģens, Normunds Dzintars, Vjačeslavs Dombrovskis, Atis Zakatistovs, Arturs Kaimiņš, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska.

Sarakstā ir arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10.maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.

Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.

Tie ir Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņa partijas biedri Olafs Pulks un Dzintra Geka-Vaska, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P), Rūta Mežavilka (P) un Alija Turlaja (P).

Šajā sarakstā iekļuvis Ainārs Baštiks (GKR), Juris Radzevičs (GKR), Einārs Cilinskis (NA/LRA), trīs deputāti no grupas "Kods Rīgai"- Linda Ozola, Māris Mičerevskis, Dāvis Stalts un trīs Rīgas domes deputāti no "Latvijas attīstībai"- Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka un Anete Jēkabsone-Žogota.

Starp personām, kuras meklē Krievijas policija, ir pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Visi trīs 2022.gadā balsojuma laikā par pieminekļiem bija Saeimas deputāti.

Svarīgākais