Lai saņemtu atkārtotu pastāvīgās uzturēšanās atļauju šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, ir jāzina latviešu valoda. Šo normu par atbilstošu konstitūcijai šonedēļ atzina Satversmes tiesa. Kopumā tā attiecas uz 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ziņo raidījums "Nekā Personīga".
Neviena piespiedu izraidīšana šī iemesla dēļ vēl nav notikusi, bet līdz februāra beigām šāds rīkojums attieksies uz aptuveni 800 personām.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada septembrī Saeimā steidzamā kārtā pārskatīja uzturēšanās nosacījumus šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Politiķi noteica, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem jāapliecina latviešu valodas prasme pamata līmenī. Ja gada laikā nenokārtos eksāmenu, uzturēšanās atļauja vairs nebūs derīga.
Satversmes tiesā vērsās vairāki desmiti krievu. Viņi uzskatīja, ka jaunā kārtība nav taisnīga. Ir aizskartas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, citiem šeit dzīvojošajiem ārvalstniekiem līdzīgā statusā neprasa apliecināt valsts valodas prasmes. Pieteikumu tiesai aktīvi palīdzēja gatavot politiskā partija “Saskaņa”. Parakstīties varēja Daugavpilī, Liepājā un Rīgā.
Tiesa lēma, ka likums atbilst Satversmei. Saeima ir ņēmusi vērā ģeopolitisko kontekstu un riskus, ko var radīt personas ar Krievijas pilsonību. Proti, citu ārzemnieku pilsonības valstis nav uzsākušas karadarbību kaimiņvalstīs un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību. Arī pienākums latviešu valodu zināt otrajā pamatlīmenī ir vērsts uz valsts valodas stiprināšanu un citu cilvēku tiesību aizsardzību.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apkopojusi arī ziņas par 2000 personām, kurām pastāvīgās uzturēšanas atļaujas zaudēja spēku, bet kuras nav sniegušas par sevi nekādu informāciju. Viņām bija jāizceļo no Latvijas līdz 30.novembrim.