Latvijā naida noziegumi galvenokārt izpaužas naida runas veidā, ievietojot aizvainojošus komentārus un publikācijas internetā, norādīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā plāna projektā par rasisma un antisemītisma mazināšanu nākamajos četros gados.
KM atzīmē - lai efektīvāk apkarotu naida noziegumus, jāveicina cietušo un citu personu gatavība ziņot par šiem noziegumiem, tomēr cilvēki, kas pārstāv dažādas mazaizsargātās grupas, bieži vien neatpazīst naida noziegumus un neapzinās, ka konkrētais nodarījums varētu būt sodāms.
Tāpat, pēc KM paustā, cilvēki var neapzināties, ka izteikumi, kas vērsti pret viņiem viņu identitātes dēļ, var tikt uzskatīti par naida runu, kas ir sodāma. Piemēram, vairākums jeb 86% ārvalstu studentu, kas ir saskārušies ar neiecietības izpausmēm, nekur par tām nav ziņojuši, tajā skaitā puse no tiem, kas ir saskārušies ar fizisku vardarbību.
Plāna projektā akcentēts, ka lielākā daļa uzskata, ka šie incidenti - īpaši verbālie aizskārumi - nav pietiekami nopietns iemesls, lai par tiem ziņotu. Daļa jeb 9% neuzticas policijai, daļa jeb 8% netic, ka ziņošana kaut ko mainīs, bet vēl daļa jeb 8% ir pieradusi pie šādiem incidentiem.
KM arī norāda, ka dažkārt Latvijā sastopamies ar politiķu naida runu, kas vērsta pret atsevišķām sabiedrības grupām. KM uzsver, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, jo tieši politiķi ir tie, kam jārāda sabiedrībai priekšzīme tolerances veicināšanā. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem joprojām nav pietiekama izpratne un zināšanas rasistisku un citu naida motivētu noziegumu identificēšanā un izmeklēšanā.
KM skaidro, ka kopš 2016.gada Eiropas Savienības (ES) teritorijā ir spēkā ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē. Eiropas Komisijas (EK) organizētos monitoringos, kuros tiek pārbaudīta sociālo tīklu reaģēšana uz sūdzībām par naida runu, no Latvijas iesniegti 940 ziņojumi par naidīgu saturu. Sociālie tīkli vidēji dzēsuši 68,5% no ziņotā satura.
