Krāpnieki aktīvāk izmanto "WhatsApp" un shēmās iesaista kurjerus
Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni "WhatsApp", turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas "Citadele" IT drošības departamenta novērojumi.
Krāpnieki veic zvanus, uzdodoties par policijas, drošības dienestu vai bankas darbiniekiem, un informē, ka radusies problēma ar maksājumu kartes datiem, tāpēc tā jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un PIN kods.
“Banka šāda veida kurjerpakalpojumus nenodrošina, turklāt nekādā gadījumā ne maksājumu karšu PIN kodus, ne arī bankas pieejas datus nedrīkst atklāt arī bankas darbiniekiem,” atgādina Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs. "Ja rodas nepieciešamība nomainīt maksājumu karti vai tai beidzies derīguma termiņš, jaunā karte tiks nosūtīta pa pastu, turklāt atsevišķos sūtījumos - vispirms karte, pēc tam PIN kods."
Krāpnieki uzstājīgi raksta un veic zvanus no vairākiem numuriem arī saziņas lietotnē "WhatsApp", lai informētu, ka bankas klients it kā ir kļuvis par krāpnieku upuri, tāpēc, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu drošību, nepieciešams atjaunot sava konta numuru. Tāpat arī tiek sūtīti paziņojumi par to, ka nav iespējams veikt bankas pārskaitījumus, kamēr nav atjaunota informācija par personas datiem.
“Pirmkārt, banka nekad nesazinās ar klientiem "WhatsApp" lietotnē,” uzsver R. Birzgalis. “Šādā veidā krāpnieki izvilina internetbankas datus un vēlāk tos izmanto finanšu līdzekļu izkrāpšanai, aizdevumu noformēšanai, kā arī preču iegādei nomaksā.”
Tāpat joprojām aktuāls krāpniecības veids ir uzdošanās par policijas vai drošības dienestu darbiniekiem, informējot par vīrusiem vai citām tehniskām problēmām, kuru atrisināšanai nepieciešams instalēt "AnyDesk" lietotni, lai pārbaudītu datu drošību. Izplatītas ir arī īsziņas par saņemtu sūtījumu, kura piegādei trūkst precīzas adreses un par informācijas atjaunošanu jāmaksā komisijas maksa.
"Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību saites nosaukumam, no kuras tiek saņemts paziņojums vai kurā ir jāievada informācija, tās vienmēr atšķirsies no oriģinālā pakalpojuma sniedzēja domēna adreses. Tāpat teksti latviešu valodā visbiežāk būs ar kļūdām, jo tiek neveikli tulkoti ar "Google" tulkotāja palīdzību. Svarīgi atcerēties, ka neviena valsts institūcija un to pārstāvji telefonsarunās un e-pasta ziņojumos nemudinās uz tūlītēju rīcību un neaicinās dalīties ar jūsu bankas konta pieejas vai maksājumu karšu datiem. Katras iestādes un organizācijas mājaslapā ir pieejams konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu,” norāda R. Birzgalis.