Grevcovai likums liedz sēdēt Saeimā, bet ceļš uz Eiropas Parlamentu ir vaļā

Notiesājošā sprieduma stāšanās spēkā Saeimas deputāta mandātu zaudējušajai Glorijai Grevcovai ("Apvienība jaunlatvieši") neliedz kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, izriet no Krimināllikuma un EP vēlēšanu likuma normām.

Grevcova sodīta pēc Krimināllikuma 272. panta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Maksimālais šajā pantā paredzētais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana, līdz ar to Grevcovas noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu ir atzīstams par kriminālpārkāpumu.

Savukārt EP vēlēšanu likumā liegums kandidēt paredzēts vien par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Uz EP nevar kandidēt arī tādas personas, kas ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, EP vai pašvaldības domes vēlēšanās, bet Grevcovai šāds sods nav noteikts.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) aģentūru LETA informēja, ka jautājumu par Grevcovas tiesībām kandidēt EP vēlēšanās CVK varēs komentēt pēc iepazīšanās ar tiesas spriedumu.

EP vēlēšanas paredzētas jūnija sākumā.

Kā ziņots, Augstākā tiesa ceturtdien atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā 14. Saeimas deputāte Grevcova bija apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Līdz ar to stājas spēka Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā, un tādējādi deputāte zaudē arī vietu Saeimā, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. pantu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums, līdz ar to Grevcova šodien zaudē savu 14. Saeimas deputāta mandātu.

Jau vēstīts, ka Grevcovas vietā Saeimas deputāta mandātu plānots apstiprināt uzņēmējam Amilam Saļimovam ("Stabilitātei").