Latvija tērēs vismaz 10 miljonus gadā dronu koalīcijas attīstībai

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latvija tā dēvētās dronu koalīcijas attīstībai gada laikā atvēlēs vismaz desmit miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

AM norāda, ka trešdien Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam.

Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija un Vācija.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka dronu tehnoloģijām ir liela nozīme karadarbības stratēģijā un taktikā. Viņš skaidro, ka koalīcijas uzdevumi ir īstenot mērķtiecīgas un ātras dronu piegādes Ukrainai, kā arī attīstīt Latvijas un citu sabiedroto dronu spējas.

Aizsardzības ministrs uzsver, ka dronu koalīcija attīstīs arī pašmāju militāro industriju, tostarp Latvija dronu koalīcijas attīstībai gada laikā atvēlēs vismaz desmit miljonus eiro.

Kā pauž ministrs, AM ir saņēmusi informāciju par Ukrainai nepieciešamajiem droniem un uzsākusi sarunas ar vietējiem ražotājiem par to spēju piegādāt Ukrainas vajadzībām atbilstošus dronus un to daļas.

Ministrijā norāda, ka dronu koalīcijas ambīcija ir nodrošināt vienu miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un karaspēka apmācību, un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.

Sagaidāms, ka dronu koalīcijai pievienosies arī citas valstis, paredz AM.

Latvijā

Latvijas Bankas (LB) prezidenta vēlēšanu procedūra kļuvusi par esošās Evikas Siliņas valdības “firmas zīmi”. Cirks – tas ir populārākais vārds, kā sabiedrība raksturo riņķa danci ap piektdien it kā panākto vienošanos par vienotu koalīcijas kandidātu – Santu Purgaili – un pirmdien paziņoto, ka “vienotajam kandidātam” koalīcijā balsu nepietiek.

Svarīgākais