Ārlietu ministrija (ĀM) trešdien, 14.februārī, izsaukusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi Oļegu Zikovu, lai saņemtu paskaidrojumus par publiski pieejamo sarakstu ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas, aģentūru LETA informēja ĀM.
Ministrija esot saziņā ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus. Tāpat ministrija arī strādājot ar Eiropas savienības (ES) partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
Ministrija jau 2022.gada decembrī, kad kļuva publiski zināms par to, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes saistībā ar Saeimas pieņemto likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un tā izpildi, ir oficiāli informējusi Krievijas pusi, ka kategoriski iebilst pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā, uzsverot, ka Krievijas centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, un tādēļ ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, akcentē ĀM.
Tāpat ministrija par šo situāciju ir vairākkārt informējusi Latvijas valsts institūcijas, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi vērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus ES un NATO. Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzītā, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Jautājumu par Krievijas politiski motivētu lietu un ekstrateritoriālu vēršanos pret Latvijas un citu valstu pilsoņiem ministrija turpinās uzturēt ar Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem, kā arī ar citām valstīm starptautiskajās organizācijās.
LETA jau vēstīja, ka neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
"Mediazona" noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.
Meklēšanā izsludināti 13.Saeimas deputāti no "Konservatīvo" frakcijas Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.
No "Jaunās vienotības" frakcijas sarakstā iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.
Meklēšanā izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.
Savukārt no "Attīstībai/Par!" frakcijas meklēšanā izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.
Sarakstā ir Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.