Valsts prezidents tikšanās laikā uzsver ekonomisko sakaru pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju

© Kaspars Krafts / F64

Ekonomisko sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju - arī ir spēcīgs veids, kā atbalstīt Ukrainu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien tikās ar Norvēģijas, Zviedrijas, ASV, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru biedriem.

Viņš norādīja, ka aizvadīto gadu globālie satricinājumi un plaša mēroga karš Ukrainā ir mainījuši to, kā daudzi no mums strādā un domā. Pēc prezidenta paustā, tas ir parādījis mūsu spēku un gatavību palīdzēt Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai.

"Mūsu palīdzība tiek novērtēta visos līmeņos. Ekonomisko sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju - arī ir spēcīgs veids, kā atbalstīt Ukrainu. Vienlaikus karš un dažādas ģeopolitiskās pārmaiņas, protams, ir radījušas arī zināmu nedrošību par nākotni. Tas ir tikai cilvēcīgi un vērojams visā pasaulē, ne tikai Latvijā," tādu viedokli pauda Rinkēvičs.

Savā uzrunā viņš ieskicēja drošības aspektus - Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Prezidenta ieskatā labāku drošības garantiju Latvijai un citām reģiona valstīm nav. Rinkēvičs atzīmēja, ka, neskatoties uz to, atbildība par valsti primāri gulstas uz mums pašiem.

Valsts prezidents atgādināja dažus no būtiskākajiem uzdevumiem, kas Latvijai būtu jānosaka par prioritāte. Rinkēvičs uzsvēra, ka, pirmkārt, svarīga ir Latvijas austrumu robežas nostiprināšana pret militārajiem un hibrīddraudiem - šis ir vitāls ieguldījums valsts drošībā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka tiek strādāts pie robežas aprīkošanas ar būtisku militāro infrastruktūru, tostarp tādu objektu kā poligons "Sēlija" būvniecību. Viņa ieskatā tas ir svarīgi gan valsts aizsardzības, gan alianses vajadzībām. Vienlaikus, pēc Valsts prezidenta paustā, aizsardzības nozares attīstība ir priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu ražošanas un piegāžu pašpietiekamību. Turklāt mērķtiecīgi tiek īstenoti papildus pasākumi, lai veicinātu sabiedrības noturību, stiprinātu valsts aizsardzības dienestus un reformētu civilās aizsardzības protokolus.

"Stingrāka tiesību aktu piemērošana un sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir neatņemama valsts interešu aizsardzības sastāvdaļa. Visbeidzot, ir jārīkojas, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu, risinot jaunas problēmas, ko rada dezinformācija un mākslīgā intelekta izmantošana vēlēšanu kampaņās. Tuvākajās dienās es plānoju iesniegt likumdošanas priekšlikumu Saeimā, lai nodrošinātu, ka arī šim aspektam tiek rasts attiecīgs regulējums," akcentēja Valsts prezidents.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais