Ceturtdiena, 29.februāris

redeem

arrow_right_alt Latvijā

KNAB aicina iedzīvotājus būt kritiskiem; priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros pastāv liels dezinformācijas risks

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieļauj, ka politiskās organizācijas, kā arī ar partijām nesaistītas personas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā var izmantot mākslīgā intelekta veidotus materiālus, lai cita starpā apzināti dezinformētu potenciālos vēlētājus un ietekmētu to viedokli. KNAB aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu.

KNAB identificētais risks balstīts uz ASV, Polijas, Slovākijas un vairāku citu valstu precedentiem, kad vēlēšanu kontekstā izmantoti mākslīgā intelekta rīki.

KNAB ieskatā, pastāv varbūtība, ka mākslīgais intelekts varētu tikt izmantots arī gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Mākslīgais intelekts piedāvā daudzveidīgas satura veidošanas iespējas. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portretu iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas.

Lai arī materiāli, kas veidoti ar mākslīgā intelekta rīkiem, var būt grūti identificējami, ir iespējams saskatīt pazīmes mākslīgi veidotam saturam. Mākslīgā intelekta veidotajiem cilvēku portretiem raksturīgas nedabiskas grimases, nesimetriskas ķermeņa daļas un proporcijas, lūpu kustību neatbilstība runātajam tekstam. Tāpat šādi veidotam saturam raksturīgas latviešu valodai netipiskas frāzes, savukārt sarunās - nedabīga runas maniere.

KNAB priekšnieka vietnieka stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos p.i. Sandijs Vectēvs: "Ārvalstu negatīvā pieredze ar manipulēto sabiedrības domu, publicējot nepatiesu un ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotu informāciju par deputātu kandidātiem, kā arī pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi mudina būt proaktīviem pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Laiks pirms vēlēšanām allaž ir bijis sensitīvs, un mūsdienu tehnoloģijas paver jaunus riskus godīgu un demokrātisku vēlēšanu norisei. Tāpēc iedzīvotājiem ikdienā un īpaši priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir jābūt kritiskiem pret publiski pieejamās informācijas patiesumu."

KNAB atgādina, ka aģitācijas veicējiem, t.sk. politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un personām, kas nav saistītas ar partijām, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jāievēro dažādi ierobežojumi un aizliegumi, tostarp aizliegums īstenot slēpto aģitāciju. Slēptās aģitācijas aizliegums attiecināms arī uz apmaksātu saturu, kura gatavošanā izmantots mākslīgais intelekts un kam nav norādīta aģitācijas apmaksātāja.

KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 10.februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai - 8.jūnijam.

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību veic KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Valsts valodas centrs. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, tostarp sociālajos tīklos, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio un Valsts valodas centrs - valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.