Baltkrievijas pierobežā vairs nebūs spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms

© Kaspars Krafts/MN

No šodienas vairākās administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā vairs nebūs spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz 10. februārim vairākās administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms.

Ņemot vērā nepieciešamību novērst Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu un tās mēģinājumus, valdība arī atbalstījusi robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības neatjaunošanu no 11. februāra.

Ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība jau 2023. gada septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.

Vienlaikus IeM apliecinājusi, ka, strauji mainoties situācijai, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms tiks nekavējoties atjaunots.

Jau ziņots, ka pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti apmēram 100 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, taču pēdējo mēnešu laikā šādu gadījumu skaits bija sarucis.

Šogad 10. janvārī tika konstatēti piecu cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, un šie pagaidām ir vienīgie konstatētie centieni nelikumīgi šķērsot robežu šajā gadā.

Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti kopumā 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, vienlaikus 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ neliedzot robežas šķērsošanu.

Pastiprinātais robežapsardzības režīms līdz šim bija spēkā Ludzas novada Isnaudas, Ņukšu, Pureņu, Cirmas un Ciblas pagastos, Briģu pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Zilupes pilsētā, Ludzas pilsētā, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Režīms bija spēkā arī Krāslavas novada Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas pagastā, Robežnieku pagastā, Skaistas pagastā, Svariņu pagastā, Šķaunes pagastā, Šķeltovas pagastā, Ūdrīšu pagastā.

Tāpat attiecīgais režīms bija noteikts Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Kalkūnes pagastā, Laucesas pagastā, Līksnas pagastā, Maļinovas pagastā, Medumu pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Sventes pagastā, Šēderes pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā. Attiecīgais režīms ir noteikts arī Daugavpils pilsētā.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais