Šadurskis atklāj, pēc cik ilga laika Latvijā varētu uzbūvēt atomelektrostaciju

© Flickr

"Saprotu, ka pieteikties rindā jau prasa ilgu laiku, jo ražošanas kapacitāte arī ir ierobežota. Bet īsākais reālistiskais laika periods, kas vajadzīgs, lai uzbūvētu atomelektrostaciju Latvijā, ir 15 gadi," TV24 raidījumā "ZiņuTOP" apgalvo RTU profesors, izglītības un zinatnes ministrs (2016. - 2018., 2002., - 2004.), bijušias Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka klimata un enerģētikas ministrija plāno sarunas ar Igaunijas klimata un enerģetikas ministriju par iespējamu atomelektrostacijas būvi. Šadurskis atzīst, ka, "domājot par cenām, iespējams, varētu būt izdevīgāk saglabāt kurināmo enerģiju, bet ne skatoties uz resursiem un klimata pārmaiņu mazināšanu".

"Esmu absolūti pārliecināts, ka tikai ar sauli un vēju, vai kaut kādiem biokurināmajiem, mēs nespēsim atteikties no fosilā kurināmā, mums ir vajadzīga kodolenerģija," pārliecināts ir politiķis.

Šadurskis atzīst, ka jau iepriekšējā pieredzē, kad bijis klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs, ļoti daudz tika runāts par to, ka Latvijai ir jādomā par savu kodolenerģijas attīstību.

"Saprotu, ka tas nav 2 vai 5 gadu jautājums, bet ja mēs skatāmies uz mazo modulāro kodolreaktoru uzbūves iespējām un cenām, viena gigavata jaudas reaktors maksā apmēram 5 miljardus eiro un tās nav astronomiskas izmaksas. Tas, ka Vācija pēc Fukušimas atteicās no atomenerģijas, bija liela kļūda, vajadzēja ieguldīt drošībā nevis jaatsakās", skaidro Šadurskis.

Plānotajās sarunās ar Igauniju tiek runāts par atomelektrostaciju ar jaudu 300 megavati. "Tas ir pats mazākais modulārais reaktors. Tehnoloģijas ļoti strauji attstās, mēs redzam, ka Somija ir uzbūvējusi reaktoru. Saprotu, ka pieteikties rindā jau prasa ilgu laiku, jo ražošanas kapacitāte arī ir ierobežota. Īsākais reālistiskais laika periods, kas vajadzīgs, lai uzbūvētu atomelektrostaciju Latvijā, ir 15 gadi," uzskata Šadurskis, uzsverot, ka atomenerģija ir Latvijas un visas pasaules nākotne.

(Skaties no 10:47 min)

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais