Lēmumu atcelt biodegvielas piejaukumu varētu salīdzināt ar 20 miljoniem eiro no budžeta, aģentūru LETA informēja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns.
Viņš atzīmē, ka Latvijas valdība 2022. gada vasarā nolēma padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai samazinātu degvielas cenu. Tādējādi lielākā daļa degvielas 2022. un 2023. gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē.
Stikāns informē, ka, atbilstoši jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem, 2021. gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērsti aptuveni 141 000 tonnu CO2. Tādējādi pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazināti vismaz 210 000 tonnu CO2.
Viņš arī uzsver, ka patlaban CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk un var runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apmērs valstij izmaksātu apmēram 20 miljonus eiro, ja tāds daudzums būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā bija 100 eiro par tonnu, bet šobrīd 60-65 eiro tonnā. Tiek prognozēts, ka pēc 2026. gada tā būs virs 100 eiro par tonnu CO2.
"Gan Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, gan atsevišķi politiķi un degvielas tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka degvielas cenu šis lēmums nesamazināja, un Konkurences padome atzinusi, ka ieguvēji no neskaidrajiem lēmumiem bija ārzemju naftas pārstrādes uzņēmumi. Latvijas patērētājs nebija ieguvējs," pauž Stikāns.
