Latvijas novadu un pilsētu domju sēdēs deputāti balso par vēlētāju un reģionālās reformas izbrāķēto kolēģu aplaimošanu, piešķirot viņiem ikmēneša pabalstus, kas var būt maksājami līdz pat mūža beigām. Ir gadījumi, kad šī iespēja tiek izmantota no ētiskā viedokļa nekorekti.
Ar domu – pasargāt
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1. pants, uz kuru pamatojoties tiek piešķirta nauda, vēsturiski tika sacerēts, lai pasargātu no trūkuma pirmspensijas vecuma sievietes. Pēc pagastu vadīšanas daudzu gadu garumā atrast līdzīgu darbu viņām objektīvi ir grūtāk. Savukārt profesijās, kas pārstāvētas pirms ievēlēšanas domē, viņas savas iemaņas zaudējušas. Protams, dzimums kā pabalsta piešķiršanas kritērijs likumā nav iekļauts un arī pagastveči saņem šo pabalstu.
Pretendentu daudz
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā Latvijā no 560 pašvaldību vadītājiem palikuši 100. Pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā likums ļauj piešķirt arī domes priekšsēdētāja vietniekiem. Turklāt runa nav tikai par nesenās reformas laikā zaudēto darbu, bet par visiem atjaunotās Latvijas pašvaldību sasaukumiem. Teorētiski personu skaits, kas uz šiem pabalstiem var pretendēt, valstī ir ievērojams. Bet šādu informāciju – cik daudziem un kādas summas tiek maksātas – neviena institūcija nav apkopojusi. Nedz Vides un reģionālās attīstības ministrija, kas uzrauga pašvaldību darbu, nedz Latvijas Pašvaldību savienība. Tās priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis gan uzsver, ka tad, ja tiek saņemta pensija, pabalstā tiek maksāta tikai divu minimālo mēnešalgu un pensijas starpība. Likums pabalsta prasītājam noteic arī virkni ierobežojumu: vienā pašvaldībā jābūt nostrādātiem vismaz diviem sasaukumiem vai darbam zaudētam tieši reformas dēļ. Pretendentam jābūt pensijas vecumā vai pēc pieciem gadiem tas jāsasniedz. Pabalsts pienākas arī invalīdiem. Taču interesantāks kritērijs ir šis: ja persona nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, izņemot zemnieku saimniecības īpašnieku. Nule šo niansi eleganti izmantojis bijušais Puzes pagastvecis Jānis Bite. Rudenī Ventspils novada domē pabalsts atteikts, jo viņš bija reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs. 50 govju ganāmpulks un tirdzniecība ar piena produktiem viņam nodrošina pietiekami solīdus ienākumus. Tomēr J. Bite februārī no pašnodarbinātas personas pārreģistrējās par zemnieku saimniecības īpašnieku. Tagad, tikai formāli mainot juridisko statusu, viņam tiek gan govju nauda, gan prāvs ikmēneša pabalsts. Laikrakstā Ventas Balss aprakstīta sēde, kurā deputāti balsoja par pabalsta piešķiršanu. Noprotams, ka viņi drusku pamocījušies ētiskas dabas pārdomās, jo J. Bite no pagastveča amata savulaik tika nomests par nekvalitatīvu darbu. Šāds pabalsts nelāgi izskatās, ņemot vērā bēdīgo ekonomikas situāciju valstī. Tomēr galu galā vairākums nobalsoja par. J. Bite atgādina, ka arī Valsts prezidents pēc pilnvaru termiņa beigām saņem dažādus labumus un kāpēc lai tādi nepienāktos pagastvecim, kurš 16 gadus «atkalpojis». Trīs izbijuši pagastu vadītāji Ventspils novadā jau saņem pabalstus, un pieteikties grasās nākamie, nekā nelikumīga tajā nav.
Kompensācija par specifiku
Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A. Jaunsleinis skaidro, ka pēc būtības šā pabalsta mērķis ir nepieļaut valsts labā strādājušo cilvēku palikšanu bez iztikas līdzekļiem. It sevišķi pirmajos atjaunotās Latvijas pašvaldību sasaukumos strādājušajiem ir mazas pensijas. Viņi ir viena – lielāka pabalstu saņēmēju grupa, otra – tā, kas bez darba palika administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Pabalsts pēc būtības kompensē politiskā darba specifiku.
Tomēr, runājot par J. Biti, Pašvaldību savienības vadītājs šaubās, vai likuma mērķis tiek sasniegts: «Ja šis pabalsts patiešām būtu viņa vienīgais ienākuma avots, neviens taču par to neceptos. Acīmredzot šai gadījumā likumā atrasta sprauga.» Vainot pie tā pašus likumdevējus A. Jaunsleinis kavējas: «Mēs likumus rakstām godīgiem cilvēkiem.»
Arī citos novados – piemēram, Kuldīgas novadā, kādā Ludzas rajona miestā – saistībā ar šiem pabalstiem ir bijušas domstarpības. Tāpēc, šķiet, būtu lietderīgi uzzināt, kas un cik lielā apmērā tos saņem. Ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičulis tam nepiekrīt – vākt informāciju par ekspagastveču pabalstiem neesot jēgas. Ministrija pašvaldību lēmumos tāpat nevar jaukties. Turklāt ētiskas dabas pārkāpums nav likuma pārkāpums, kaut arī pieļauts saistībā ar nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Tas paliek vienīgi uz esošo vai bijušo amatpersonu sirdsapziņas.