Plāno ieviest bargākus sodus par dzīvnieku nogalināšanu; līdz pieciem gadiem cietumā

© pixabay.com

Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija šodien plānots skatīt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs bargākus sodus par dzīvnieku nogalināšanu.

Sēde paredzēta plkst.8.30 Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Grozījumi paredz mainīt likuma pantu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to spīdzināšanu. Pašlaik šī panta pirmā daļa paredz par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz laiku līdz trim gadiem turēt dzīvniekus. Savukārt panta otrā daļa paredz tādu pašu atbildību, bet bargāku cietumsodu - līdz pieciem gadiem, ja šādi noziegumi pastrādāti publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, vai arī ja tos izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Piedāvātās izmaiņas paredz kriminālatbildību par dzīvnieka nogalināšanu pārnest uz bargāko panta otro daļu, kurā paredzēts līdz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods, vienlaikus atsakoties no iespējām par šādām noziedzīgām darbībām piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus - sabiedrisko darbu un naudas sodu.

Savukārt atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, nepilngadīgā klātbūtnē paredzēts izdalīt atsevišķi, nosakot vēl bargāku sodu - līdz sešus gadus cietumā, bez iespējām piemērot alternatīvos sodu veidus. Tāpat par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs uz laiku līdz pieciem gadiem atņemt tiesības turēt dzīvniekus.

Izmaiņas tapušas kā reakcija uz Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām", kurā tika aicināts pastiprināt kriminālatbildību dzīvnieku pāri darītājiem, izslēdzot iespēju piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā.

Latvijā

Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns, un tas ir gandrīz par 2000 bērnu mazāk nekā 2023. gadā. Jāteic, ka tas nav nekāds pārsteigums, jo dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs jau pēdējos 35 gadus, savukārt 2023. gadā Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Ja valsts nerīkosies aktīvi un tūlīt, iedzīvotāju skaita kritums būs vēl straujāks, apgalvo demogrāfi. Jaunajiem vecākiem jāpiešķir lielāki pabalsti, uzskata labklājības bīdītāji. Nils Sakss Konstantinovs saskata citus cēloņus iedzīvotāju skaita kritumam, līdz ar to – arī citus paņēmienus tā korekcijai. Savukārt Imants Parādnieks problēmu mēģina risināt pragmatiski.

Svarīgākais