Turpinās iztiesāt Bunkus slepkavības lietu; nopratinās lieciniekus

© pixabay.com

Rīgas pilsētas tiesa šodien plkst.9 plāno turpināt skatīt administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt liecinieku nopratināšanu.

Lietā par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu apsūdzēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko. Mihails Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī slepkavam, kas izdarīja šāvienus - 1974.gadā dzimušajam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA "Rego Trade" administrators, bet Uļmans - šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.

LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.

Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.

Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kam sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Uļmans bija vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.

Latvijā

Dažādi finanšu krāpšanas veidi, tostarp pēdējā laikā populārā investīciju krāpšana, aktualizē iedzīvotāju finanšu pratības jautājumu un informācijas apmaiņu starp aizdevējiem un kredītvēstures reģistru, kas varētu palīdzēt pasargāt patērētājus, skaidro "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Svarīgākais