Latvijas-Krievijas robežas žoga būvniecībai pietrūkst 50 miljonu eiro

© Vladislavs Proškins/f64

Valdība otrdien lems par atļauju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības 50 170 272 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas.

Nauda paredzēta līdz šim neuzbūvēto žogu izbūvēšanai otrajā kārtā. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 402 789 eiro, autoruzraudzībai 350 359 eiro un būvdarbiem 48 417 123 eiro.

Nepieciešamības gadījumā tiktu pārdalītas izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Tāpat valdība lems par atļaujas došanu VNĪ noslēgt starpresoru vienošanos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvi otrajā kārtā.

Otrajā kārtā paredzēta žoga izbūve pārējos posmos, kā arī citas robežapsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšana iepriekš neizbūvētajos posmos. Minētajā kārtā paredzēts izbūvēt žogu apmēram 124 kilometru posmam. Iztrūkstošais žoga apjoms veido 121,87 kilometrus ir saraustīts un sastāv no 23 posmiem.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanu uz robežas, Valsts robežsardze noslēgs finansēšanas līgumu ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Latvijā

Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka" raisījis pamatīgu sašutuma vilni a/s “airBaltic”. Publikācijā minēts ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024. gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma “Tatnefjtaviaservice", pārkāpjot Eiropas Savienības sankcijas. Turpretī “airBaltic” apgalvo, ka kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem. Arī par sankciju ievērošanu atbildīgās Latvijas varas institūcijas norāda, ka nav faktu, kuri liecinātu, ka “airBaltic” pārkāpj sankcijas

Svarīgākais