Ministru prezidente: neviens nevēlas atbalstīt Briškena demisijas pieprasījumu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ir godīgi un atklāti risinājis satiksmes nozares problēmjautājumus. Pēc koalīcijas sanāksmes premjere norādīja, ka valdību veidojošo partiju starpā neviens nevēlas atbalstīt Nacionālās apvienības (NA) rosināto Briškena demisijas pieprasījumu.

Siliņa uzskata, ka Briškens ir saņēmis ''smagu mantojumu'' no bijušā NA satiksmes ministra Jāņa Vitenberga, kā arī iepriekšējā ministra. Ministru prezidente apgalvoja, ka noteikti arī NA ļoti labi pārzinot, cik daudz grūtu jautājumu ir satiksmes ministrijas saimniecībā.

Pēc premjerministres sacītā, Briškens ir skaidrojis, kā redz AS "Pasažieru vilciens" (PV) un elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" jautājumu, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināts transports un nokļuve no punkta A uz punktu B, tajā pašā laikā turpinātos stingra prasību izpildes nodrošināšana.

Ņemot vērā Krievijas un Balkrievijas tirgus dzelzs priekškara esamību, ir skaidrs, ka tranzītam un satiksmes jomā kopumā arī turpmāk būs daudz izaicinājumu, ir pārliecināta Siliņa.

Jau ziņots, ka opozīcijā esošā NA rosina Saeimu izteikt neuzticību satiksmes ministram Briškenam, to pamatojot ar ministra nespēju uzņemties atbildību par nozares vadību.

Pēc NA domām, Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus.

NA uzskata, ka Briškens kā satiksmes ministrs ir pierādījis, ka nespēj vadīt Satiksmes ministriju (SM) un nozarēm sniegt nepieciešamo politisko atbalstu.

Briškena priekšgājējs iepriekšējā valdībā, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka Briškena darba stils - neuzņemties atbildību un censties to novelt uz citiem - ir novedis pie tā, ka problēmas netiek risinātas un tikai samilst, kā rezultātā cilvēki nevar paļauties uz sabiedrisko transportu un saglabājas neskaidrība par pasta nodaļu nākotni.

Vitenbergam nepieņemami ir tas, ka tiek "norakti" un netiek tālāk virzīti iepriekš sagatavoti infrastruktūras būvniecības projekti - Bauskas un Rīgas apvedceļu būvniecība, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Šie projekti esot svarīgs valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai.

Tāpat ministrs izvairās un sabiedrībai nesniedz skaidru atbildi par to, vai dzelzceļa līnija "Rail Baltica" šķērsos Rīgu, norāda Vitenbergs.

Bijušais ministrs uzskatu, ka Briškena pavadītais laiks Satiksmes ministrijā ir pietiekams, lai varētu izdarīt secinājumus un lemt par viņa atstādināšanu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.