Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā

Zemkopības ministrija sniedz atbildes lauksaimniekiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Pirmdien, 5. februārī, Latvijā notiek biedrības “Zemnieku saeima” rīkota protestu akcija, kurā daļa lauksaimnieku pauž savu viedokli par virkni nozarē aktuālu jautājumu. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Es esmu zemnieks. Es ļoti labi izprotu zemnieku situāciju. Mantojumā esmu saņēmis gadiem uzkrātas un neveiksmīgi risinātas, kā arī no jauna radītas problēmas, un pagājušā gada skarbie laikapstākļi tās vēl vairāk padziļinājuši."

Detalizēti iepazīstoties ar zemnieku prasībām, Zemkopības ministrija sniedz savu skaidrojumu:

Par Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu

Valdība jau ir lēmusi ieviest aizliegumu graudu importam Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas un ZM ir sagatavojusi attiecīgo likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Tranzīta aizliegšana un ierobežošana ES iekšienē saskaņā ar ES vienotā tirgus regulējumu šobrīd nav iespējama. Papildus ZM virza grozījumus normatīvos, lai tiktu atbilstoši segtas importa sūtījumu no trešajām valstīm uzraudzības un kontroles izmaksas Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), tostarp par sūtījumu pastiprinātu kontroli.

Par aizlieguma noteikšanu publiskā finansējuma saņemšanai jebkādās valsts administrētās atbalsta programmās uzņēmumiem, kuri izmanto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktus un izejvielas

ZM jau nolēmusi, ka valsts atbalstu lauksaimniecībā nesaņems pretendenti, kuri pēc 01.01.2024. ir iepirkuši izejvielas Krievijā un Baltkrievijā. Turpmāk arī visos ES un valsts atbalsta nosacījumos, grozot esošos vai izstrādājot jaunus tiesību aktus, būs noteikts, ka atbalstu nepiešķirs pretendentam, kas pēc 01.01.2024. ir iepirkuši izejvielas Krievijā un Baltkrievijā.

Par 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, un nozaru konkurētspējas veicināšanu

ZM nostāja ir nemainīga - samazinātais PVN jāievieš ne tikai svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet visiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem (arī svaigai gaļai un zivīm, maizei, olām, piena produktiem) un šis priekšlikums ir pieteikts FM nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā. Valdība ir ZM uzdevusi līdz 01.09.2024. iesniegt izskatīšanai valdībā izvērtējumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām. FM jautājumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu paredzējusi skatīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes procesā. 2024. gada 8. februārī ir paredzēta Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas un biedrības “Zemnieku saeima” tikšanās, lai pārrunātu jautājumu par samazinātās PVN likmes piemērošanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ietekmes uz valsts budžetu aprēķina metodiku.

Par vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, kā arī valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos

ZM izstrādā projektu par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību projektu konkursa veidā investīcijām materiālajos aktīvos 2023.-2027. gada periodā, - šeit pārtikas ražošanai būs paredzēts finansējums 38,1 milj.eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) pašlaik īsteno olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību, kas noslēgsies šogad martā. Pamatojoties uz secinājumiem, ZM sadarbībā ar KP un EM meklēs iespējas nodrošināt, lai tiktu novērstas negodīgas tirdzniecības prakses.

Šobrīd Saeimā tiek izskatīts deputātu virzīts priekšlikums, lai cenu zīmē vai pie produkta tiktu norādīta produkta ražotājvalsts. Pirmajā lasījumā Saeima likumprojektu ir atbalstījusi.

Publiskie iepirkumi - kopš 2014. gada publiskajos iepirkumos priekšroka jādod vietējiem pārtikas produktiem. Zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI) pārtikas iegādei un ēdināšanas pakalpojumiem ir papildu prasības - produktam jābūt bioloģiskam, integrēti ražotam vai atbilstošam Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (“karotīte”) prasībām. PVD aktīvi kontrolē, lai ZPI samazinātos pārkāpumi.

ZM ir uzņēmusies iniciatīvu mainīt ēdināšanas sistēmu Latvijas izglītības iestādēs, lai audzēkņi turpmāk saņemtu veselīgu lokāli ražotu ēdienu. Jauno ēdināšanas koncepciju ZM izstrādās līdz 28.03.2024.

Par ilggadīgo zālāju atjaunošanas prasības novēršanu līdz 2024. gada 1. jūnijam

Prasības izpilde pagaidām nav iespējama, jo attiecīgais regulējums izriet no ES regulas par dalībvalstu Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajiem plāniem un šāds lēmums ir jāpieņem ES līmenī. Tāpēc ZM turpina jautājumu aktualizēt ES līmenī, strādājot kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, pirmā tikšanās par to būs 21. februārī Viļņā. ZM arī aicina lauksaimnieku organizācijas, piedaloties EK darba grupās, paust viedokli par ES zālāju atjaunošanas prasību. Tomēr, lai atvieglotu nosacījumus lauksaimniekiem attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem, jau 2023. gadā ZM īstenoja virkni rīcību, lai atvieglotu lauksaimnieku darbu (samazināta ilggadīgo zālāju atsauces vērtība par 18 tūkst.ha; atcelta prasība par obligātu ilggadīgo zālāju zāles nopļaušanas un novākšanu u.c.).

Par prasībām, kas aptver dažādas sistēmas un tajās ievadāmos datus

Sākot darbu, zemkopības ministrs ir secinājis, ka prasība daudzkārt ievadīt dažādus datus nav mūsdienām atbilstoša prakse un veids, kā tas jāveic, nav lauksaimniekiem piemērots. Ministrs ir darījis visu, lai esošajos apstākļos vienkāršotu šo procesu. Tāpēc lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt sevis izvēlētā privātā elektroniskā sistēmā vai failā, kamēr lauksaimniecībā izmantojamas zemes pārvaldības sistēma (LIZ PS) tiks uzlabota un testēta, tāpat tiek meklētas iespējas vienkāršot nosacījumus. Līdz sistēmas pilnai gatavībai tuvākos gadus datus varēs iesniegt dažādos veidos kā līdz šim un to iesniegšana LIZ PS sistēmā nebūs obligāta. Ministrs ir izvērtējis sistēmas izveides un ieviešanas procesu vadību un uzdevis sistēmu būtiski pilnveidot, vienkāršojot prasības. Tomēr jāatceras, ka dati, kurus lauksaimniekiem prasa ievadīt, ir nepieciešami, lai ZM tālāk varētu Eiropas Komisijā jau ar konkrētiem argumentiem pamatot savas prasības un aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses - bez datiem un pētījumiem tas nav iespējams.

Par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām

Apdrošināšana: 2024.gadā atbalsts apdrošināšanai ir 15,7 milj.eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā (10,8 milj.eiro).

ZM nodrošinās faktisko atbalstu 50 % apmērā no apdrošināšanas polises prēmijas attiecināmajām izmaksām.

ZM steidzamības kārtā virza grozījumus atbalsta noteikumos un plāno atvērt iesniegumu iesniegšanas kārtu tūlīt pēc grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetā. Mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas pretendents saņems 80 % avansu no aprēķinātās atbalsta summas, pārējo atbalsts daļu Lauku atbalsta dienests izmaksās mēneša laikā pēc kārtas beigām (31. augusta).

Apgrozāmie līdzekļi:

2023. gada nogalē valdība apstiprināja ZM virzītos grozījumus, ar kuriem lauksaimniekiem tiek nodrošināta iespēja saņemt aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %, kā arī nodrošināta iespēja saņemt aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei arī 2023. gada saistību segšanai. Ar minētajiem grozījumiem 5,7 milj.eiro no garantiju programmas tika pārvirzīti uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmu kā papildinājums jau līdzšinējam 25 milj.eiro finansējumam, kuru sabiedrība “Altum” piesaista kā valsts kases aizdevumu kredītlīnijas veidā.

Pašlaik ZM virza tālākus grozījumus, lai pasākuma finansējumu papildinātu vēl par 2,7 milj.eiro. Tādējādi kopā “Altum” šī pasākuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus 36 milj.eiro vērtībā. Papildus ar noteikumu grozījumiem tiek skaidri atrunāts, ka sabiedrība “Altum” ir tiesīga arī atlikt pamatsummas apmaksu, ja aizņēmējs nespēj nodrošināt aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības attīstības plāns apliecina aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē.

Par atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem

Lauksaimniecības zemei Latvijā ir īpaši būtiska nozīme. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas tiek īpaši aizsargātas. Atbilstoši zemes politikai, galvenais mērķis ir saglabāt vērtīgāko zemi kā nacionālas nozīmes platības lauksaimnieciskajai ražošanai, līdz ar to ierobežojot šo zemju sadalīšanu un apbūvēšanu. ZM ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Klimata un enerģētikas ministrijām sāks pārrunas par kopīgiem labākiem risinājumiem ražošanas saglabāšanai lauksaimniecības nozarēs un vides/klimata prasību salāgošanai, vienlaikus paredzot adekvātus kompensācijas mehānismus, ja tiek noteikti kādi ražošanas ierobežojumi.