Komercbanku dēļ Latvija zaudējusi "desmitiem miljonu" lielas investīcijas
Latvijas Banka šonedēļ paziņoja, ka komercbanku peļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi pusmiljardu eiro. Tajā pat laikā uzņēmēji nav apmierināti, kā bankas strādā. Tās izvirza nesamērīgas prasības, lai atvērtu kontus vai veiktu citas vienkāršas darbības, vēsta "Nekā Personīga".
Latvijas Banka pirms nedēļas nosūtījusi vēstuli visu komercbanku vadībām. Tajā lūgts uzlabot attieksmi pret klientiem un mazināt striktās pārbaudes. Bankas gan saka, ka paši banku uzraugi šādas klientu padziļinātas caurskatīšanas pieprasa un noraida pārmetumus, ka būtu vainojamas pie tautsaimniecības stagnācijas. To bankām pārmetis gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjere Evika Siliņa (JV).
Pirms vairākiem gadiem Latvijā notika finanšu sistēmas kapitālais remonts. Bankās ieviesa stingrus ierobežojumus. Uzņēmēji sūdzas, ka joprojām esot pat neiespējami atvērt kontus. Daudzi to brauc darīt uz ārzemēm. Premjere saka - tas bremzē Latvijas tautsaimniecību.
Pirms nepilna gada darbu Latvijā sāka jaunais ASV vēstnieks Kristofers Tods Robinsons. Vairāki politiķi “Nekā personīga” neoficiāli apstiprina, ka arī viņam radušās problēmas, kad vēstnieks devies uz kādu no bankām, lai atvērtu kontu.
“Tas bija kārtējais, varbūt, atkal nepareizas komunikācijas jautājums,” saka Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Vaicāta, vai no bankas puses, viņa atbild: “Jā. Ir jārada klientam patīkama pieredze, saprotama pieredze. Tā, lai ir skaidrs, lai klients apzinās, pirmkārt, ko no viņa prasa, kādā laika posmā un cik tas maksās.”
Baņķieru aprindās diplomāti esot augsta riska klienti, tāpēc tiekot rūpīgāk pārbaudīti. Bet šis gadījums esot tikai viens no piemēriem, ka bankas par vienkārša maksājuma konta atvēršanu pieprasa neskaitāmus dokumentus un izziņas. Par to komercbanku uzraugam Latvijas bankas prezidentam norādījusi arī premjere.
"Šobrīd tā situācija īsti nav tāda, kādai viņai būtu jābūt. Kad bankas, izvērtējot riskus, arī attiecīgi piemēro prasības klientam. Šobrīd ir bieži vien situācijas, kad bankas izvēlas vienkārši neapkalpot klientus vai arī prasa pārāk daudz augsta riska klientiem attiecinātu standartus. Un tas, iespējams, ir arī “kapitālā remonta” laikā izdarīto dažādu regulējumu. Bet tas, iespējams, ir arī dažādas izpratnes dēļ, kad bankas varbūt nevēlas ieguldīt pārāk lielu naudu šo risku vadīšanai. Tas, protams, ir zināmā mērā dārgi arī. Protams, Latvijas Bankas pusē ir savi mājasdarbi jāizdara un arī tiem auditoriem, kas vēlāk ies pārbaudīt bankas, ir jābūt gataviem saprast, ka riski tiek vadīti nevis pēc instrukcijas un punkta, bet tiešām novērtējot risku. Un atbilstoši, ja atnāk pensionārs un viņam tiek prasīts veselu kaudzi jautājumu, kas būtu attiecināma uz uzņēmumu tālās Irākas valstīs, tad, protams, tas nav normāli," saka Siliņa.
ASV vēstniecība min vairākus gadījumus, kad investori gribējuši sākt biznesu Latvijā, bet tieši banku attieksmes dēļ nolēmuši to nedarīt.
"Tā ir tiesa, ka daži Amerikas pilsoņi Latvijā atverot bankas kontus, satopas ar šķēršļiem. Taču lielāka problēma ir tā, ka no potenciālajiem amerikāņu investoriem esam dzirdējuši, ka viņi izvēlējās neuzsākt uzņēmējdarbību Latvijā administratīvā sloga dēļ, ar kuru viņi saskārās, atverot bankas kontus un piesaistot finansējumu. Šīs neizmantotās iespējas Latvijas iedzīvotājiem izmaksā desmitiem miljonu eiro ieņēmumos. Mēs uzskatām, ka konkurētspējīgāks banku sektors, kas pārvalda riskus, nevis izvairās no jebkāda riska, piesaistīs tik ļoti nepieciešamās investīcijas."
To pašu, ko saka vēstniecība, savā pirms nedēļas komercbanku valdes locekļiem adresētā vēstulē min arī Latvijas Banka. Tās ieskatā bankām jābūt elastīgākām un jāievieš vairāku risku līmeņu produkti. Biznesmeņus, kas strādā ar riskantām valstīm, vērtēt rūpīgi. Bet tos, kam vajadzīgs, piemēram, tikai norēķinu konts, pakļaut mazāk skurpulozām pārbaudēm.
Jāuzlabo arī banku komunikācija. Bieži neesot saprotams, kādas ir to prasības, lai klienti saņemtu pakalpojumu. Kādi dokumenti vajadzīgi. Netiekot arī pietiekoši skaidroti atteikumi, ja banku ieskatā cilvēks nevar atvērt kontu vai saņemt citu pakalpojumu. Bieži banku darbinieki tikai strikti sekojot instrukcijām un arī zema riska klientiem prasot dokumentu kalnus ar apliecinājumiem, lai arī to varētu nedarīt.
Jāpārskata arī augstās komisiju maksas. Tās varētu mainīt, ja vien bankas dažādotu produktus. Mazāka riska piedāvājumiem komisijas tad būtu mazākas, jo bankām nebūtu jāveic padziļinātas pārbaudes.
"Tik smagu apvainojumu, ka tieši tāpēc bremzējas tautsaimniecība, es noteikti nevarētu teikt. Bet tas, ka zināma veida problēmas pastāv joprojām ar kontu pieejamību un vispār ar finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā - tas ir fakts. Protams, mēs arī redzam caur dažādām diskusijām, dažādiem dialogiem ar uzņēmēju organizācijām, ar investoru pārstāvjiem, ka tās problēmas ir ļoti specifiskas, bet no tām mazām, specifiskajām problēmām bieži vien rodas tādi lieli nostāsti. Bet arī šīs problēmas, ja tās ir sistēmiskas, tās ir jārisina, un nevar būt tā, ka godprātīgajiem uzņēmējiem nav iespējas tikt pie finanšu pakalpojumiem un atvērt kontu."
Komercbankas saka - viņu pusē praktiski viss esot kārtībā. Komunikācija ar klientiem sakārtota, produkti dažādoti. Vainīga ir Latvijas un arī Eiropas centrālā banka, kuru auditori pārbaudēs pieprasa ļoti stingru klientu izvērtējumu. Tādēļ arī prasības no komercbanku puses esot tik augstas.
“SEB banka” prezidente, Valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere norāda: “Ņemot vērā, ka Latvijā četras lielākās bankas tomēr salīdzinoši pret Eiropas lielajām bankām ir nelielas, savukārt uzraudzītas tiek ļoti līdzvērtīgi lielākām un būtiski lielākajām kredītiestādēm Eiropā, es domāju, ka arī tur varētu būt kaut kādi atvieglojumi, kā salīdzinoši mazas, lai arī Latvijai un valstij nozīmīgas, sistēmiski nozīmīgas bankas tiek uzraudzītas. Priekš mūsu nelielā tirgus tā uzraudzība ir tomēr ļoti smagnēja.”
Tetere turpina: “Mēs jau labi zinām, ka tās pārbaudes un uzraudzības ir bijušas pietiekami skarbas un ir bankām arī norādīts, ka ir jākontrolē vairāk, jābūt labākai risku pārvaldībai. Bankas, protams, arī to ir centušās ieviest. Tagad notiek tas process, ka ir jāatvieglo, bet tas prasa laiku un sadarbību. To nevar izdarīt ar vienu vēstuli vai ar vienu likumdošanas izmaiņu.”
Savukārt “Citadele” valdes loceklis Valters Ābele norāda: “Tas, ko bankas līdz šim nav skaļi teikušas, bet, man liekas, mums ir jāpasaka, ka viens ir politiskais uzstādījums, otrs ir audita komandas, kas nāk uz bankām. Es domāju, jebkurš grāmatvedis jums pateiks, ka ir likums “Par nodokļiem un nodevām” un Valsts ieņēmumu dienesta inspektors, kas šo likumu interpretē. Šeit ir divi svaru kausi, un šobrīd tiek runāts tikai par to vispārējo. Man liekas, ka jāiet arī dziļāk, jārunā ar auditu komandām regulatorā, lai mūsu atbilstības cilvēki bankās nebūtu satraukti par to, kā šo vai to normu interpretēs nākotnē. Ir tas šaubu moments jānoņem, jo bankas grib darīt darbu, grib apkalpot klientus, bet vienmēr drošāk papildus papīrus paprasīt, jo, ja nu atnāks auditors un tur kaut kas nebūs tajā klienta lietā. Šis ir tas, kas ir jānoņem no sistēmas kopumā.”
"Mēs pagājušajā gadā esam atvēruši kontus 30000 jaunu klientu. Atteikumi ir bijuši tikai daži. Un tad šeit ir jautājums par to, kas ceļ pretenzijas un kāpēc tiek vainotas bankas, par tautsaimniecību. Ja stāsts ir par dažiem gadījumiem. Es nedomāju, ka daži gadījumi ietekmē visas Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Pensionāram vispār nebūs nekādas problēmas atvērt kontu. Uzņēmējam, kas strādā ar trešajām valstīm, kas strādā ar augu augstiem riskiem, augsta riska nozarēs un tamlīdzīgi, protams, ka banka uzdos vairāk, jautājumu. Bet arī tur, ja tā uzņēmējdarbība ir legāla, ja tur ir saprotama un tiešām ekonomiski pamatota, arī tad nebūs problēmu atvērt kontu."
Lai palielinātu konkurenci un stimulētu vietējās bankas mainīties, politiķi, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra un citi atbildīgie mēģinot pierunāt Eiropas lielākās bankas nākt izvērst biznesu Latvijā un Baltijā. Uzrunāto saraksts esot garš, bet Ukrainas kara radītās nestabilitātes dēļ pagaidām šīs visas sarunas beigušās bez rezultāta.
"Šeit jāmeklē gana daudz tirgu kustinošu elementi, kas arī pašas bankas izrautu ārā no tādas situācijas, kur viņas šobrīd ir. Ka var arī strādāt uz esošo klientu apkalpošanas un ļoti labi nopelnīt. Banku dati arī to lieliski apliecina. Līdz ar to šie konkurenci veicinošie pasākumi no mūsu puses tikai pastiprināsies. Tā es arī pats šajā nedēļā plānoju tikties ar “Deutsche Bank” vadību par iespējamību, ka viņi varētu atvērt šeit arī kādu savu filiāli, lai veicinātu konkurētspēju," komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norāda: “Kā interesantu lietu es varētu pateikt, ka es vienā no ārzemju bankām reģistrēju kontu 25 minūtēs. Pie visa, ka es esmu politiski eksponēta persona. Kā mēs varam runāt par konkurenci. Jautājums ir ne tikai normatīvos aktos, bet arī tajā, ko dara bankas ar savu peļņu, kā viņas izmanto peļņu kā viņas, piemēram, piemēro tehnoloģijas, jaunās tehnoloģijas, lai atvieglotu klientam darbu un visu pārējo. Protams, tas ir tāds nesalīdzināms kosmoss, kur šī atšķirība ir jālikvidē.”
Nākamnedēļ valdībā premjeres vadītā Finanšu sektora attīstības padome lemšot, kā atvieglot klientiem piekļuvi banku pakalpojumiem. Santa Purgaile raidījumam “Nekā personīga” apstiprina, ka Latvijā ir sācies jauns “Moneyval” izvērtējums. Iepriekšējais, kas mums nebija īpaši pozitīvs, notika pēc finanšu sistēmas “kapitālā remonta”. Latvija knapi paglābās no nokļūšanas slikto valstu sarakstā. Jauns iespējams pozitīvāks ziņojums ir būtisks, jo to vērtē iespējamie investori. Tas būšot gatavs nākamgad. Un “Moneyval” pārbaudīs arī banku attieksmi pret klientiem, ko savā vēstulē komercbankām iesaka mainīt Latvijas banka.